nepaliku vairāk par divām minūtēm ar tiem cilvēkiem. iegāju, ieraudzīju bariņu cilvēku, kuri vienkārši sēž un labi izskatās un uzreiz bija pilnīga pārliecība: ''jā, man jābraucc pie Ievas.'' un nenožēloju. |
laika gaitā tie tuvākie un mīļākie cilvēki nomainās. |