apziņas mijkrēslī dziļā pamostas bezgalība - 29. Septembris 2008

šorīt pamodos pati no sevis dikti laicīgi. un ar tādu mājīguma sajūtu, kādu cēlos, kad biju mazāka un dzīvojos pie vecomammas. vēl tāda ziemīga sajūta. dīvaini un jauki.
un ejot uz LU es salasīšu sev krāsainas koku lapas.

Mūzika: bērnības milicija

šovakar atcerējos tos vakarus, kad sēdējām bārā līdz vēlaj naktij, runājām un tukšojām alus kausus. un šovakar sarunājām to atkārtot. izkratīšu sirdi Tomam. cik ironiski.

ā jā, esmu slima, un rīt palikšu mājās.