Par pēdējajām pāris dienām.
Labi vien ir, ka neaizdevos uz Jaunmārupi, tur neesot bijis nemaz tik forši, un tusēt ar Edžuli un viņa draugiem nav tas, kas mani varētu vilināt. Varbūt vienīgi žēl, ka atkal palaidu garām iespēju paklausīties Jin/Žin/Zhin grupu dzivajā. Bet es aizdevos pie Ievas. Kaut gan tikai uz pāris stundām, tomēr satikt Ievu un Sabīni vienmēr ir jauki.
Vakar, stāvot pie Monētu ielas skatuves, es sapratu, cik tāls cilvēks man ir Toms. Kaut kāds tukšums kaut kur manī attiecībā pret viņu. Pretīga sajūtu, un es pat nezinu, ko darīt. Mēģināt nekad viņu neredzēt vai uzaicināt uz alēnu, bet to laikam es neuzdrošinātos.
Vakar bija jauki atkal paspēlēt teātri. Jā, varbūt tas nabija tik spēcīgi un labi, kā tam vajadzēja būt spēlējot uz skatuves Vecrīgā, bet tomēr - es mēģināju. un nav jau viegli pēc viena mēģinājuma ar šiem cilvēkiem spēlēt TS, kura pamatā ir sadarbība.
Un tad atkal pasēdējām ar Ievu pie manis. Un tad ar māsu gājām uz Daksi. un gandrīz atrāvāmies no ĪmoHipijiem par to, ka pateicām, ka koncerts bija jauks. ''Kā, jauks? kā kaut ko tādu var nosaukt par Jauku!'' Pieminēšu, ka viņas ssēdēja un šūpojās noliekušas galvas, slēpdamās aiz matiem, raudādamas un sejas vaibstos parādīdamas visas pasaules sāpes. Varbūt.. varbūt tiešām Imantu mēs ņēmām par ''vieglu'', bet nu...Arī paša Imanta noskaņojums nebija tik ''sāpīgs''.
Un šodien es mēģināšu mācīties ķīmiju un domāt par Pārdaugavu.
varbūt tu zini, kas ir rakstījis par Pārdaugavu?
Vakar, stāvot pie Monētu ielas skatuves, es sapratu, cik tāls cilvēks man ir Toms. Kaut kāds tukšums kaut kur manī attiecībā pret viņu. Pretīga sajūtu, un es pat nezinu, ko darīt. Mēģināt nekad viņu neredzēt vai uzaicināt uz alēnu, bet to laikam es neuzdrošinātos.
Vakar bija jauki atkal paspēlēt teātri. Jā, varbūt tas nabija tik spēcīgi un labi, kā tam vajadzēja būt spēlējot uz skatuves Vecrīgā, bet tomēr - es mēģināju. un nav jau viegli pēc viena mēģinājuma ar šiem cilvēkiem spēlēt TS, kura pamatā ir sadarbība.
Un tad atkal pasēdējām ar Ievu pie manis. Un tad ar māsu gājām uz Daksi. un gandrīz atrāvāmies no ĪmoHipijiem par to, ka pateicām, ka koncerts bija jauks. ''Kā, jauks? kā kaut ko tādu var nosaukt par Jauku!'' Pieminēšu, ka viņas ssēdēja un šūpojās noliekušas galvas, slēpdamās aiz matiem, raudādamas un sejas vaibstos parādīdamas visas pasaules sāpes. Varbūt.. varbūt tiešām Imantu mēs ņēmām par ''vieglu'', bet nu...Arī paša Imanta noskaņojums nebija tik ''sāpīgs''.
Un šodien es mēģināšu mācīties ķīmiju un domāt par Pārdaugavu.
varbūt tu zini, kas ir rakstījis par Pārdaugavu?
Mūzika: |
imants daksis - esiba smaržo |