apziņas mijkrēslī dziļā pamostas bezgalība - 26. Februāris 2008

Bļē, man riebjas kritika, tieši tādēļ esmu tik paškritiska.
Vakara otrā daļa - grupa- bija super. Vakara pirmā daļa - mēs - pē. man kauns un es visiem atvainojos.

skumjas minas kopā ar dusmām un pat niknumu.

man ir noriebies būt viduvējībai.

Garastāvoklis:: jāgrimst vai jāceļas.
Mūzika: Arī mēs - ceļš uz mājām

pēc katras neveiksmes gribas vai nu saņemties tā kārtīgi vai pavisam otrādi - molaist rokas un mest pie malas visu.
ja ilgi turpināsies tā kā tas ir tagad - es rokas nolaidīšu un šī būs mana pēdējā sezona. un nejau tikai tāpēc, ka man nepatīk tas, kā man nesanāk, bet gan viss kopā. emsu pārāk lepna, lai tā turpinātu. un naudas arī nav, lai izmestu to vējā par neparko.

Un lai gan tā dziesma nav par mani, ir jauki viņu klausīties.
Un grupa ''arī mēs'' ir vnk fantastiska. mārtiņš apbur, edgaram ir skaistas acis un puisis pie bungām sit ļoti pārlieicnoši.

noraudājusies jau atkal teātra dēļ. man laiva nav tikai tusiņš ar draugiem. un tieši tādāļ es iešu projām. vēl dažas izrādes līdz sezonas baigām. un tad - viss.

mēģināšu sevi piesaistīt kam citam.

Garastāvoklis:: crushed
Mūzika: joprojām ''ceļs uz mājām''

es trīcu. it tik ļoti auksti un man ir bail no nākotnes. vienīgais, kas man ir palicis, ir vecāki, kuri visu laiku strīdās, pāris draudzeņu, kuras satieku retāk, kā pāris reizes mēnesī, mūzika un mani sapņi. un viss.

hā, mēs izklausījāmies labāk :D