apziņas · mijkrēslī · dziļā · pamostas · bezgalība


8. Janvāris 2008

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
nu fak, tagad itkā visa teorija sarakstīta pa biļetēm un viss daudzmaz atkārtots, bet es nezinu nevienu formulu izdvedumu. Un tas mani tracina. es zinu, ka tāpat neko neatcerēšos, ja tagad vēl kādu stundu atsevišķi ziedošu laiku tam. formulas man vienmēr ir sagādājušas problēmas, gan algebras, gan ģeometrijas, nerunājot par fiziku. nu nemāku es viņas iemācīties, nemāku, un biezpiens man negaršo un nemaz netaisos viņu ēst vairtāk savā mūžā.
Laikam iešu līdz septiņiem pagulēt un tad pārlasīšu un ''iemācīšos'' to konspektu, kurš man beigās sanāca pa 24lpp.
Pēc piecām ar pusi stundām man jau būs eksāmens. Un no domas vien man paliek ļoti nelabi.
domāju, ka pēc tam būšu pelnījusi iedzer šampanieti, vienalga, vai ies draņķīgi vai tīri labi. aprēķināju, ka ir aptuveni 26%, ka es izvilkšu biļeti, kuru es zināšu tā diezgan tekoši. patiesībā tas ir diezgan daudz. bet man nekad neveicas.
Mūzika:
ļoti ļoti daudz The Cure
* * *
tulīt sākšu pinkšķēt kā mazs bērns. un pinkšķēšu visu dienu.

sasodīts, es taču neko nezinu.

Mūzika:
jeff buckley - lilac wine
* * *
mans rīts
aizgāju uz skolu. gardrobē apraudājos. aizgāju uz eksāmenu. izvilku visgrūtāko biļeti eksāmenā. nē, nevis vienkarši to, ko nezināju, jo bija daudzas, kuras nezināju, bet visgrūtāko, to kurā jāatvasina uzdevumā un teorijā jāizved formulas - Bernulli vienādojums, Heigensa princips, viļņu atstarošanās un laušanas likumi un to izrisinājums, harmoniskās svārstības. saņēmu lapiņu. Aizgāju pie tāfeles runāt kaut ko par gāzu un šķidrumu kustību un Bernulli vienādojumu, kaut gan man nav nejausmas, kas tas vispār ir un kā tas izskatās. uzdeva visādus jautājumus, kuri mani samulsināja un es nevarēju pateikt pilnībā neko. apsēdos un sāku rakstī par viļņiem - difrakcija un interfreksija or smth. papīldīju uzdevumu. iedevu lapiņu otram fizikas skolotājam - Aukuma kungam, vecs un jauks īsteībā onkulītis, kuru pamatskolā fizikā nenovērtēju. Skatoties manu darbu, viņam radās simtiem jautājumu par to, kāpēc tur ir rakstīts tā, un godīgi sakot, man nebija nejausmas, kāpēc esmu tur kaut ko tādu sarakstījusi. vienkārši rakstīju, lai izskatās labi. jautājums pēc jautājuma, viņa paskaidrojumi kā vajadzēja un Anete sāk negribot pinkšķēt atkal par savu stulbumu. par rakstisko teoriju trīs, par uzdevumu - pieci.
-'' nu četri es tev nelikšu. trīs vai pieci. nē, nu jautājumi tev tādi grūti, jā''
-''skolotāj, lieciet trīs, man vienalga. tāpat es vairāk par trīs nesmu pelnijusi.''
ejam pie manas tagadējās fizikas skolotājas jautāt, cik man bija par runāšanas teoriju. un šie sāk apspriest mani nevis manu eksāmenu.
-''Neraudi, Anet, un neberzē savas smukās acitiņas'' saka Aukuma kungs.
-'' nē, nu es nezinu, par runāšanu ir septiņi..'' saka tagadējā skolotāja.
-''nu, ko daram?''
-''anete jau ir laba meitene, attieksme stundās ļoti laba..''
-''jā, man praktikumā arī nav nekādi iebildumi pret viņu.''
-''starp septiņi un pieci''
-''trīs neliksim, lai nav tā, ka izkritusi būtu. pieci, lai var pārrkastīt. septiņi jau pārrakstīt grūti.''
-''un nākamreiz nemācies visu pēdējā naktī. pēc tam sarunāsim, ja gribēsi pārrakstīt, tad kad.''
-''uzredzēšanos''

Pieci. bļin. vienas nakts laikā es varu kaut ko iemācīties uz pieci. divu nakšu laikā - uz desmit? :D

* * *

Iepriekšējā diena · Nākošā diena