Es atceros kā piektajā klasē mums atnāca trīs jauniņie. Aigars, Reinis un Roberts. Un Roberts dzīvoja pavisam netālu no manis. Katru dienu pēc skolas kopā braucām mājās. Un sestajā klasē man viņš šausmīgi iepatikās. Atceros to pirmo savādo sajūtu sevī un ierakstus kaldē par viņu. Gandrīz katru dienu. Un toreiz manā vārda dienā mēs ar draugiem gājām spēlēt boulingu. Un es pat negribu iedomāties kā tas izskatījās no malas, bet mēs sēdējām tur starp biljarda galdiem un spēlējām pudeli. Nē, to spēli laikam sauca Patiesība un Risks. Atceros to pirmo skūpstu, kas gan vairāk skaitījās buča. bet toreiz jau tas bija daudz, uzdrīkstēties nobučot puisi uz lūpām, un tad, kad gājām mājās, mums protams bija paceļam, atvadoties arī sekoja bučiņa. Un tajā rudenī mēs bieži gājām ar kājām uz mājām. Viņš bija viens no retajiem cilvēkiem ar kuru tiešām man bija interesanti papļāpāt. Bet, es neatceros kādēļ, ziemas sākumā viņš aizgāja no skolas un tagad, ja godīgi, es pat neatceros viņa uzvārdu. Tā saucamā - pirmā mīlestība? Cik naivi tagad tas šķiet.
Sestās klases beigās Aigars baigi mainījās un sāka patikt visām meitenēm. Arī apr viņu ļoti daudzi ieraksti parādījās manās entajās kladēs, kuras vienmēr tika iesāktas un nepabeigtas. nekad nēesmu spējusi tās tā nopietni rakstīt, vienmēr tika iesāktas jaunas, tagad viņas sadalītas pa lapiņām guļ kastē manā skapī.
Septītajā klasē atnācu uz āvģ. Pirmajā gadā gan man nebija nekādas spožās attiecības ar klasesbiedriem, tādēļ tikos vēl ar vecajiem. īstenībā tikai ar Jāni un Reini. sākumsoklā un pamatskolā līdz kādai astotajai klasei mani labākie draugi vienmēr bija puikas. Man meitenes vienkārši likās stulbas.Bet septītās klases vidū parādījās Alise, Līga un Laine. šīs meitenes ļoti, ļoti izmainīja mani. Es īsti neatceros kad tas bija, bet skolas braucienā uz Horvātiju [septītā vai astotā klase?] taču samīlējos Didzī. Ak, cik tas bija smieklīgi.
Un astotajā klasē, tusiņā pie Anitas Anete nolaida ar Dāvi. Tas gan bija pavisam jokaini, jo mēs vienkārši bučojāmies uz dīvāna visu acu priekšā. Muļķīgi. Astoto klasi es vairs neatceros, bet tad devītajā bija Miks. kaut kad tajā laikā iemīlējos viņā. Tas bija man tāds diezgan depresīvs gads. Dzelzs Vilks un The Cure. Visspilgtāk palicis atmiņā tas, kā viņš gāja prom no manas mājas tusiņa, kad pirmo reizi ar viņu nolaidu [jēzus, kā man riebjas šis vārds].
-Atā..
-Man tiešām negribas iet prom..
-ej, tavs tēvs būs dusmīgs..
-nu jā, bet..
-tāpāt taču - vienas nakts meitene..
-ceru, ka nē...
Heh.. bet es vismaz zinu, ka nejau tikai es to atceros. Vēl nesen viņš par to ieminējās, kad bijām Stella dzert alu.
Jā, un tad tur kaut kur sekoja arī struktoru ielas pirts mīcīšanās ārā, slapjā zālē.. vēēē, bija auksti. bet man liekas, ka Miks ir no tiem cilvēkiem, kuru es nekad neaizmirsīšu.
Tad es iepazinos ar Andreju. par šo gan man liekas, ka sevi nekad nesapratīšu līdz galam, kas tas bija, kā dēļ, es vispār ar viņu sapinos. Nu nevar būt, ka mūzikai ir TIK liels spēks. Nakts pie viņa... Nakts pie manis... un tad es attapos no rozā sapņa. Nu nebija viņš nekam derīgs.pat bučojās viņš vienkārši briesmīgi. Jā, un kas bija pēc viņa? man ir šausmīga atmiņa uz pavisma nesenām lietām. velns, nu es zinu, ak tur nebija tukšums.. nu labi, tālāk es baidos saukt cilvēkus īstajos vardos. un viņi ir arī diezgan nesvarīgi, izņemot to seksīgo vīrieti, kuru satiku Andrejsalā. tas bija pavisam savādi, jo es nebiju pat dzērusi un es nezinu, kas viņā ir tāds, ka es atļāvos pēc pirmās pusstundas jau ar viņu bučoties uz dīivana tur pat. Un tad aizgājām pie Anitas.. un jā.. pēc tam es viņu esmu satikusi nu ja veselas trīs reizes. Un otrajā es uzzināju, ka viņš izrādās ir kopā ar Ilvu. Viņi ir tik jauki ^^ bet vienalga, es gribu viņu sev uz naktsskapīša vai pie sienas pienaglot. un priecāties par viņu.
Sestās klases beigās Aigars baigi mainījās un sāka patikt visām meitenēm. Arī apr viņu ļoti daudzi ieraksti parādījās manās entajās kladēs, kuras vienmēr tika iesāktas un nepabeigtas. nekad nēesmu spējusi tās tā nopietni rakstīt, vienmēr tika iesāktas jaunas, tagad viņas sadalītas pa lapiņām guļ kastē manā skapī.
Septītajā klasē atnācu uz āvģ. Pirmajā gadā gan man nebija nekādas spožās attiecības ar klasesbiedriem, tādēļ tikos vēl ar vecajiem. īstenībā tikai ar Jāni un Reini. sākumsoklā un pamatskolā līdz kādai astotajai klasei mani labākie draugi vienmēr bija puikas. Man meitenes vienkārši likās stulbas.Bet septītās klases vidū parādījās Alise, Līga un Laine. šīs meitenes ļoti, ļoti izmainīja mani. Es īsti neatceros kad tas bija, bet skolas braucienā uz Horvātiju [septītā vai astotā klase?] taču samīlējos Didzī. Ak, cik tas bija smieklīgi.
Un astotajā klasē, tusiņā pie Anitas Anete nolaida ar Dāvi. Tas gan bija pavisam jokaini, jo mēs vienkārši bučojāmies uz dīvāna visu acu priekšā. Muļķīgi. Astoto klasi es vairs neatceros, bet tad devītajā bija Miks. kaut kad tajā laikā iemīlējos viņā. Tas bija man tāds diezgan depresīvs gads. Dzelzs Vilks un The Cure. Visspilgtāk palicis atmiņā tas, kā viņš gāja prom no manas mājas tusiņa, kad pirmo reizi ar viņu nolaidu [jēzus, kā man riebjas šis vārds].
-Atā..
-Man tiešām negribas iet prom..
-ej, tavs tēvs būs dusmīgs..
-nu jā, bet..
-tāpāt taču - vienas nakts meitene..
-ceru, ka nē...
Heh.. bet es vismaz zinu, ka nejau tikai es to atceros. Vēl nesen viņš par to ieminējās, kad bijām Stella dzert alu.
Jā, un tad tur kaut kur sekoja arī struktoru ielas pirts mīcīšanās ārā, slapjā zālē.. vēēē, bija auksti. bet man liekas, ka Miks ir no tiem cilvēkiem, kuru es nekad neaizmirsīšu.
Tad es iepazinos ar Andreju. par šo gan man liekas, ka sevi nekad nesapratīšu līdz galam, kas tas bija, kā dēļ, es vispār ar viņu sapinos. Nu nevar būt, ka mūzikai ir TIK liels spēks. Nakts pie viņa... Nakts pie manis... un tad es attapos no rozā sapņa. Nu nebija viņš nekam derīgs.pat bučojās viņš vienkārši briesmīgi. Jā, un kas bija pēc viņa? man ir šausmīga atmiņa uz pavisma nesenām lietām. velns, nu es zinu, ak tur nebija tukšums.. nu labi, tālāk es baidos saukt cilvēkus īstajos vardos. un viņi ir arī diezgan nesvarīgi, izņemot to seksīgo vīrieti, kuru satiku Andrejsalā. tas bija pavisam savādi, jo es nebiju pat dzērusi un es nezinu, kas viņā ir tāds, ka es atļāvos pēc pirmās pusstundas jau ar viņu bučoties uz dīivana tur pat. Un tad aizgājām pie Anitas.. un jā.. pēc tam es viņu esmu satikusi nu ja veselas trīs reizes. Un otrajā es uzzināju, ka viņš izrādās ir kopā ar Ilvu. Viņi ir tik jauki ^^ bet vienalga, es gribu viņu sev uz naktsskapīša vai pie sienas pienaglot. un priecāties par viņu.
Oi, bļin, izlaidu Joeri! Vajadzēja toreiz pēc santas dārza piknika viņam atbildēt uz tiem mājieniem.. nu vajadzēja!
kāpēc vispār šitāds ieraksts? tāpēc, ka gribējās iegrimt atmiņās. varētu tādu pašu uzrakstīt par sieviešu kārtas svarīgajiem cilvēkiem manā dzīvē, bet tas jau būtu pārāk sentimentāli.
es vienkārši pirms tam ļoti appinkšķējos. un atcerējos šos cilvēkus. un gribējās pieraksīt. varētu jau tagad pārkopēt uz wordu un izprintēt un noglabāt kārbiņā, bet.. man vienalga ko domā citi un notiekti, labi ja viens no jums šo arī izlasīja.
un man negaršo viskijs, bet tas ir vienīgais, kas man bija atrodams skapī.
Mūzika: |
damien rice |