apziņas mijkrēslī dziļā pamostas bezgalība - 18. Novembris 2007

Tāds prieks saņemt vēstules ar jautājumiem par mūsu rītdienas izrādi  no svešiem, vēl Laivā neredzētiem, cilvēkiem... šķiet, ka beidzot viss notiksies! Mēs esam to pelnījuši, mēs tiešām cenšamies.
Es grabinu savus pēdējos santīmus dziedāšanas un dejošanas nodarbībām, es pastāvīgi konfliktēju ar vecākiem Laivas dēļ [viņi mani neatbalsta] un daru vēl visādas lietas, lai tas viss augtu, attīstītos un sasniegtu kaut kādu līmeni.
Un man ir ļoti svarīgi, lai ir cilvēki, kas to novērtē. Nu to, ko mēs daram. Jo tas tiešām ir morāli grūti darīt visu, ko tu vari, bet vienīgais rezultāts līdz šim, likās, ka bija vien dusmīgi vecāki.

Es tikai nesen sapratu, cik svarīga tomēr ir arī draugu atzinība un novērtējums. Goda vārds, tas plaīdz turpināt, ja kāds no taviem draugiem grib tevi redzēt to daram, grib nākt skatīties un atbalstīt... Maz man tādu. Vispā liekas, ka dažiem no viņiem tikai dzeršana un sekss interesē. Aizvilkt kādu no viņiem uz mazliet kulturālāku pasākumu par rokkoncertu ir prakstiski neiespējami..

Mūzika: Jarvis Cocker