ārā uznidzis sniegs un man pamostoties gribejās skriet un priecāties bet nebija pat spēka piecelties no gultas atkritu atpakaļ segā un mēģināju savaldīt savu ķermeni kuram bija dikti auksti bet reizē tik ļoti karsti un vispar man nepatik slimot pirmajā sniega diena jo šis ir pirmais sniegs kas nokritot uz zemes nenokust un paliek arī koku zaros priecejot manas acis kad tās paveras no mana istabas loga uz pasauli vēl man šodien ir jaizdara tik daudz bet speka nav šoreiz tiešām tīri fiziski nav uz skolu protams nebiju un nebušu arī rīt jo trešdien jābūt kā gurķītim tiko no siltumnīvas atnestam uz virtuvi un nomazgātam tīrā vēsā ūdenī un piektdien vai sestdien būs jauks vakars ar laiviniekiem tada dziesmotā jaukā pasēdēšana pie kāda mājās visas nakts garumā mēs mazie laivinieki un Mikus jo viņš arī jau ir kā daļa no mums un kā ta bez viņa mēs varēsim padziedāt a tagad viss nokartojies tiko zvanija tetis iepriecinaju viņu ar to ka būšu vakarā mājās un viņš varēs brālīti atvest mājās pirms bakstebola niks keivs ir baigi labais vienkarši perfekts pēdējajām dienām aaa un vēl es sapratu ka neticu mīlestībai jā tādas nav vai ja arī ir tad praktiski neiepsējamas mūsidneu pasualē kurā cilvēki ir tādi egoisti ka prieks skatīties es apzinos ka pati tāda arī esmu dažkārt un iespejams es nēēdu gaļu lai atlidzinātu kaut mazliet to ka nejau es vienigā esmu un nejau man vienigajai sāp un nejau es vienīgā jūtu vēl es gribētu piebilst to ka es paliktu ļoti greizsirdīga un pat nezinot kāpēc tā īsti jo tam nav pamata bet nu jā iekšējs tāds šķībs skatiens uz dažiem mani tik ļoti tracina tas ka alsii un ligu ir praktiski neiepsejami dabut kaut kur patusēt ja nu vienigi uz kadu baru iedzert kokteili un izskatīties labi bet dažreiz nudien man šķiet ka cilvēkam vajadzētu aizžmiegt acis uz to kā viņš izskatīsies no malas un nedzirdēt un nedomāt par to ko padomās un teiks citi un vienkarši palaist sev vaļu un es zinu dažus cilvēkus kuri to māk un ar kuriem varētu mesties šitajā visā iekšā bet es nesanāk būt starp viņiem lai kā es to gribētu es vienkārši nespēju piekļūt viņiem klāt tāpēc es tagad vienkarši gaidīšu kad atnāks kād sun paņems mani aiz rokas ai sapņo vien neviens nekur tevi nevilks žēl es tiešām gribētu vispar jau man leikas ka baigi grūti šito ir izlasīt kas te sarakstīts jo apkārt ir tumšs es neredzu ko rakstu ir pilns ar rakstibas kļūdām un nav nevienas pieturzīmes jo šis ir tikai vārdu lietus jā paldies uzredzēšanos
|
tēja.. .. cukurs kā mākslīgs smaids, kas iet līdzi tev vienmēr ..medus, kā cerība uz saldāku dzīvi ..citrons, kā tavas pasuales papildinātājs ..balzāms, kā skats uz vieglāku dzīvi ... bet vienalga tā ir un paliks rūgta un no tevis nav atkarīgs tas vai suns apčurāja tavas tējas lapiņas vai nē. |