apziņas · mijkrēslī · dziļā · pamostas · bezgalība

es nepazīstu sevi. vairs nē.

putra

Neatstājiet mani vienu mājās! Neļaujiet man pārbaudīt meilu. Neļaujiet man iemīlēties. Neļaujiet man domāt!

vairs nav. Vairs patiešām ar mani nav labi. šobrīd, ja tu pajautātu kā man iet, saņemtu atbildi:slikti. vismaz tieši šajā mirklī. Un izslēdziet to sasodīto mūziku. Bet rokas neļauj. Jo prāts peld tajā vakarā. un es nesaprotu, kāpēc iekšējais:''pohuj maucam!'' nenostrādāja tieši tad, kad tam vajadzēja. kaut mazliet neapdomības tajos brīžos, kad viņu vajag. Bet nav. Kāda tad no tās jēga?

Un vēl. šodien tramvajā brauca mans perfektais vīrietis. Gari, tumši mati.. skaistas, dziļas acis.. ak nē, nejau tam bija nozīme, bet gan tam, ko viņš dungoja sēžot.
Un viņš izkāpā Agenskalnā. [Ar muljķa ceribaam cer, ka kadreiz vinu vēl redzēs]

Smejies, dūdiņ, par sevi!

Music and lyrics filma ir burvīga.

Bet tomēr - šī vasara ir fantastiska. Līdz šim. Burvīga.

Tagad tikai jāsaigaida atbildes ēpasts. Un tad vai nu smaidīšu ļooti ļooti, dikti dikti vai arī mazliet mazāk.

Putra vienalga manī. Gribu Kjūr šobrīd! tikai bail, jo tad nāk atmiņā daži citi mirkļi dzīves, ko labāk pat negribas atminēties.

Muļķīte. ō, man sagribējās uzrakstīt.
pag, uzlikšu ko aosciātīvāku...

Tātad, tas viss sākās sen senos laikos, kad Anete sāka iepazīties ar The Cure. Sēž ar māsīcu draugiem.lv, skan kaut kas no Bloodflowers.
-''ō, skaties, šitais klausās The cure.''
-''aizrakstam kaut ko?''
-''aha! es no sava profila.. hi hi hi... tads smuks :) '' [ps - jā, tad viņam tiešaam bija ļooti smuka melnbalta prifilbilde]
un tad sākās apmaiņa ar vēstulēm.... arvien biežāk un biežāk... pa to laiku, Anete protams iepazinās arī ar citiem kjūrfaniem.. Bet šis bij īpašais- pirmais.
Bļin, bet pirmo satikšanos es neatceros. hmm.. dīvaini. Bet pēc tās bija vēstule no viņa:''We move like cagey tigers...''

ō, Lovecats.. awww!
Pirmā mīlestība.. nē. bija simpātijas, tad bija Miks, un tad atkal lielā mīlestība.. hahahahha! [tā notiekti nebija, vienkārši tajā brīdii tā likās]

Ai un tad pa visu viskautkam viskautkas.. pastaigas pa kronvalda parku ar BPP, pastaigas ar Radiohead.. un vēl pastaigas... Un tad bija pienācis šā gada februāris. Vēl pie tam četrpadsmitais februāris. Pēc pastaigas ar BPP, ieskatoties pulkstenī pārņēma šoks - fakin vēls! Un nav nejausmas kādā sakarā, bet Anete neiesēžas savā tramvaj;a vai mikriņā, kas ved uz mājām.. nee, viņa brauc uz ..[fāk, es neatceros kaa sauc to rajōnu].. whatever [šis no jurī pielipis]

tā, kur es paliku... aaa.. nu jā.
Es atceros tās skudriņas, kas skraidīja pār muguru, un jūtos karsto elpu uz nosalušajām ausiim.. [ak dievs, cik mīļi] muļķiigi, bet jā, miilji..
Un tad viena sasodīta frāze;
-anet, es nekad nēsmu skūpstijies.. es nezinu kā tas jādara..

NU BĀC!! Protams, visas burvigaas sajūtas vējā, vien pliks - nu to dara aptuveni šādi paraugs. pļēh!... nākamajā dienā protams neaizgāju uz skolu :D

Un tad es atceros ALfas pīpētavu.. aj cik tur bija neomolīgi.. bet tomēr, cik daudz gan izsmēķētu cigarešu.. veeee....

Un tad vēl prātā nāk nakts, kad atbraucām pie manis..vismaz bez:'' es nemāku ''....

Un es sevi šobrīd mīlu par to, ka pateicu: ''nē,es ar tevi nepārgulēšu..'' vienkārši dievinu sevi par to... aaa... vismaz daudz daudz asaru aiztaupījusi esmu :) buč, buč, Anet :)

Muļķīte. Bet laikam jau visiem..[?] nu vismaz lielai daļai [?], nu es vismaz ceru, ka kādam arī ir bijis šads muļķiiguma pilns dzives periods.. Bet tas lika pieaugt.. Nevis izaugt, bet paaugties..

Skaisti jau bija.. dažreiz. Tikai tā apziņa, ka ne jau es vienīgā tajā laikā staigāju pa parku ar viņu.. Bet ko tu tādam cilvēkam padarīsi.. es novēlu viņam atrast savu muļķa meiteniiti, kas izaudzinās viņu nebūt par kretīnisku aprēķinātāju.. :)

Hmm... re kā... un tagad jāiet pārbaudīt ēpasts.. nu avrbuut tomer, tomēr būs vēstule no mana sweet little belgian guy..

Xx
Cheers,
Anette [french spelling]

PS-jā, nu jau atkal uzlaboojās pašsajūta.. :) vajag vienkarši kādreiz parunāties.. ar sevi :D