Kā gribējās, lai viņa nebeidzas vēl kādu laiku.
Tagad viss jau cauri. Varbūt pēc gada tiksimies. Un tomēr - viņā kaut kas bija.
Un ne jau tikai zilās acis, garie, gaišie mati un franču valodas perfektās zināšanas.
Un kaut gan viss ko šorīt pateicām bija:
J-why are you so happy now?
A-Because you are leaving..
A-ok, bye bye [hug]
J-jeey! I wont see you anymore! fortunately!
Un tomēr, apziņa, ka vakardienas jautājums uz kuru es nesniedzu atbildi, lai viss vēl vairāk nesarežģītos un lai nepiepildītos tā kopīgā duša ar saldējumu, svecēm un rozēm, liek saprast, ka tas viss netika domāts nopietni. Es ceru.
J-so, do you like banana-eaters?
A-I dont know a lot of them.
J-you know, im talking about one of them...
A-can I not give you an answer?
J-no, you cant!
A-I will call you someday and then I will tell you.
J-grrrr.. you are evil!
A-yea, and you are sweet little belgiam guy.
J-njam njam..
A-whatever
J-indeed
[seko zvērīgs acu skatiens, kurš liek vēderam apmest pāris kūleņus]
Garastāvoklis:: |
neizprotams |
Mūzika: |
goran gora-the girl in the backseat |