sulfaen

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Atceros juristu kādā uzņēmumā, kurā kādas 5 minūtes strādāju (mana dzīve vispār ir tāda 5 minūšu epopeja, es nekur ilgi nenoturos). Viņš bija tāds kluss, noslēgts, varbūt kautrīgs. Es atceros, kā viņš uz mani vienmēr skatījās. Skatījās kā uz kaut ko ilgotu, bet neaizsniedzamu. Un tobrīd es skaidri zināju, ka tieši tādēļ neaizsniedzams ir viņš pats. Jo tu nevari pastiept roku un pieskarties kādam, kas netic, ka var pieskarties tev. Man vienmēr ir patikuši tādi vīrieši.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
[User Picture]
On 4. Marts 2009, 17:41, [info]sulfaen commented:
Jā, protams, tas ir iespējams, bet visticamāk viņš pēc tam gāja uz kora mēģinājumu (es zinu, ka viņš dziedāja korī), kur kāda pieklājīga latvju daiļava jau sen cenšas viņu savaņģot. Beigās viņš viņā atradīs savu dzīves draugu.
Tas par to acu dedzināšanu man šķiet ir no kaut kādas filmas, nevaru tagad atcerēties, kādas.
[User Picture]
On 4. Marts 2009, 17:57, [info]zupcis replied:
Filmas nosaukumu neatceros, bet ir tādi kadri kaut kur redzēti. Lai arī kā negribētos atzīt, bet prastajā mietpilsoniskajā kautrīgo cilvēku dzīvē laikam slēpjas kaut kāds neizskaidrojams romantisms.
[User Picture]
On 4. Marts 2009, 19:24, [info]sulfaen replied:
Esmu radusi domāt, ka no malas un pie aizslēgtām durvīm vienmēr rēgojas kaut kāds neaizsniedzams romantisms, bet, kad iepazīst 'virtuvi', tas uzreiz var pazaudēt visu savu burvību.
[User Picture]
On 4. Marts 2009, 19:29, [info]zupcis replied:
Aha, un tādēļ labāk sevis saudzēšanas nolūkos tās durvis uz virtuvi nevērt vaļā, jāsaglabā tak ticība kaut kam skaistam.
[User Picture]
On 4. Marts 2009, 19:35, [info]sulfaen replied:
Jā, tas varētu būt lietderīgi. Es cenšos ticēt, ka mēs visi kādudien īstenosim savu romantiski mietpilsonisko sapni.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry