1.nodaļa. par to, kas cilvēks ir
laime, pašnāvība, pietikšana ar sevi, iekšējais, ārējais, degradējoši netikumi, kustība, brīva vaļa
2.nodaļa. par to, kas cilvēkam pieder
1)dabiskās un nepieciešamās vajadzības(ēst, apģērbs)
2)dabiskās un ne-nepieciešamās vajadzības(sex)
3)nedabiskās, ne-nepieciešamās vajadzības(greznība)
nabadzība/bagātība
3.nodaļa. par to, ko cilvēks priekšstata
vieta, kur mēs esam citiem, ir sveša apziņa: tas ir priekšstats kurā izpaužamiesm līdztekkus jēdzieniem, kas tiek uz to attiecināti
individualitāte=daudz nozīmībāka par nacionalitāti
priekšstatīt godu, rangu, slavu
pilsoniskais gods, amata un dzimuma gods
rupjība, dūres gods(bruņinieciskais goda princips nav sākotnējs un nesakņojas pašā cilvēka iedabā, jo piem sengrieķi uz dūri atbild ar gudrību)
pilsoniskais gods - pastāv citu viedoklī par mums.
bruņinieciskais gods - mūsu viedoklī, ka no mums nav jābaidās
slava ir mirstīgā goda nemirstīgā māsa
Šopenhauers nodi*š Hēgeli
Pūļa prāti ir pārāk nožēlojama arēna, lai tajā sev vietu atrastu īsta laime
mūsu uzmanība vēršama nevis uz baudām un patīkamo dzīvē, bet gan uz to, lai pēc iespējas izvairītos
dzīvot laimīgi=dzīvot mazāk nelaimīgi, ciešami
sāpju prombūtne ir dzīves laimīgs mērogs
baudījumi ir himeriski
cilvēkus dara sabieddriskus nespēja izturēt vientulību
cilvēka sabiedriskums ir aptuveni apgriezti proporcionāls viņa intelektuālajai vērtībai
vientulības mīlestība nav radusies dabiski, bet no gūtās pieredzes un refleksijas par to
sociis malorum - sabiedrotie nelaimē
ho bios en tēj kinēsei esti(vita motu constat)- dzīvība ir kustībā(Aristotelis)
ir jānodarbojas ar jēdzieniem nevis fantāzijām
veselība kā svarīgākais faktors mūsu laimē

Tags: gods, laime, sabiedrība, šopenhauers