1.nodaļa. par to, kas cilvēks ir laime, pašnāvība, pietikšana ar sevi, iekšējais, ārējais, degradējoši netikumi, kustība, brīva vaļa 2.nodaļa. par to, kas cilvēkam pieder 1)dabiskās un nepieciešamās vajadzības(ēst, apģērbs) 2)dabiskās un ne-nepieciešamās vajadzības(sex) 3)nedabiskās, ne-nepieciešamās vajadzības(greznība) nabadzība/bagātība 3.nodaļa. par to, ko cilvēks priekšstata vieta, kur mēs esam citiem, ir sveša apziņa: tas ir priekšstats kurā izpaužamiesm līdztekkus jēdzieniem, kas tiek uz to attiecināti individualitāte=daudz nozīmībāka par nacionalitāti priekšstatīt godu, rangu, slavu pilsoniskais gods, amata un dzimuma gods rupjība, dūres gods(bruņinieciskais goda princips nav sākotnējs un nesakņojas pašā cilvēka iedabā, jo piem sengrieķi uz dūri atbild ar gudrību) pilsoniskais gods - pastāv citu viedoklī par mums. bruņinieciskais gods - mūsu viedoklī, ka no mums nav jābaidās slava ir mirstīgā goda nemirstīgā māsa Šopenhauers nodi*š Hēgeli Pūļa prāti ir pārāk nožēlojama arēna, lai tajā sev vietu atrastu īsta laime mūsu uzmanība vēršama nevis uz baudām un patīkamo dzīvē, bet gan uz to, lai pēc iespējas izvairītos dzīvot laimīgi=dzīvot mazāk nelaimīgi, ciešami sāpju prombūtne ir dzīves laimīgs mērogs baudījumi ir himeriski cilvēkus dara sabieddriskus nespēja izturēt vientulību cilvēka sabiedriskums ir aptuveni apgriezti proporcionāls viņa intelektuālajai vērtībai vientulības mīlestība nav radusies dabiski, bet no gūtās pieredzes un refleksijas par to sociis malorum - sabiedrotie nelaimē ho bios en tēj kinēsei esti(vita motu constat)- dzīvība ir kustībā(Aristotelis) ir jānodarbojas ar jēdzieniem nevis fantāzijām veselība kā svarīgākais faktors mūsu laimē
|