| Atklāsmes brošūra... |
[4. Feb 2004|18:54] |
..un tad nāca no debesīm trīs melni eņģeļi ar āža galvu un čūskas asti. Katram no tiem trim bija zobens ar spīdošu asmeni un sarkana pātaga. Tie katrs nolaidās pie upes ar septiņām salām un iemērca savus zobenus tajā, un ūdens kļuva sārts, bet zivis tajās izmira, un tie, kas to redzēja kļuva akli un nespēja runāt, bet tie, kas bija tajā upē pārvērtās pelnos un tapa aiznesti līdz ar ūdeņiem. Un no ūdens iznāca radījums ar trim ziloņa galvām, piecām lauvas astēm un milzīgas ķirzakas ķermeni. Un radījums tika nosaukts vārdā, kuru nedrīkst ne skaļi izteikt, ne lieliem burtiem rakstīt. Tas bija - Bazibularcigs. Eņģeļi gāja bojā, sadegot no radījums dvašas, koku lapas izkalta un nokrita bez dzīvības, kad tas gāja garām. Cilvēku cilts nobijās no šausmīgā veidojuma un sāka to pielūgt, un tie, kas to pielūdza, tapa aprīti, bet tiem, kas, viņa baidoties, slēpās pagrabos, gremdējoties lūgšanās par dzīvību un mieru, tika sūtīti vēl daudzi pārbaudījumi. Mirušie cēlās augšā, un pie tām, kuras bija mātes, bet nu vairs nav, nāca to mirušie bērni un klauvēja durvīs, bet pie tiem, kas bija zaudējuši dēlus, brāļus un tēvus, tie nāca un solīja laimi un saticību, bet tie, kas tiem, neizturot mirušo vaimanas un zobu griešanas, atvēra durvis, tūdaļ tika pazudināti. Bet tie, kuri palika savās slēptuvēs piedzīvoja vēl piecas tumsas un bada dienas, un daudzi noslāpa šo dienu laikā, bet daudzi tika appludināti šo dienu laikā, jo upes nāca no krastiem laukā un ezeri pārvērtās par jūrām. Bet drausmīgais veidojums staigāja pa pasuli un izrija visu dzīvo, ko tik tajā atrada.
..un tad nāca gaisma. Gaisma apspīdēja sagruvušās pilsētu ielas, appludinātos laukus un visu, kas pat cilvēka acij nav redzams. Un bija karstums, tāds karstuma, ka briesmīgais veidojums sakalta un upes atgriezās savos krastos, bet jūras atkal kļuva ezeri. Un piektajā dienā gaisma vairs nebija tik stipra un ļāva cilvēku dzimtai nākt atpakaļ pasulē, bet to bija maz, kuri izgāja, bet, kuri neizgāja, palika tumsā mūžīgi. Un iedegās debesīs svečturis ar piecdesmit svecēm. Un sveces pilēja uz zemi, kura bija izpostīta un no vaska radās augi, bet no uguns dzīvnieki. Tad nāca trīs balti eņģeļi pār pasuli un mērca savus sarkanos zobenus upē ar septiņām salām, un ūdens tapa dzerams un pildījās zivīm.
..bet piecdesmit dienas no eņģeļu atnākšanas laika no upes iznāca gaiša būtne. Tā bija ar tīģera galvu, gulbja spārniem un stirnas ķermeni. Un gāja tā pa pasuli un meklēja cilvēku dzimtā dzimušos, bet atrast tā nevarēja vairs nevienu. Un cilvēku dzimta pārstāja būt. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}