| |
[17. Jan 2005|19:09] |
Tas buutu jautaajums, ja es prasiitu, kaadi agraak un citur ir bijushi un ir cilveeki, vai moneetas sviediens gaisaa, lai kaarteejo reizi nostiprinaaties savos uzskatos? Vinja skaisti lido, bet es prasu tai konkreetu atbildi par lietaam, kauraas man nav pilniigas skaidriibas, pagaidaam. Es prasu tai par lietaam, kuras man buutu veelamaakas, prasu, lai dod apstiprinaajumu vai noliegumu izveeleetajam gadiijumam, bet moneeta lido un kriit, kriit, kriit.. Sitiens pret griidu! Veelreiz un veelreiz atsitiens un uzleeciens.. un! Eerglis. Taatad tas man nav vajadziigs.
Bet, ja kaarteejo reizi apdomaa lietas, kuras moneeta atzinusi par neveelamaam, var saskatiit tik daudz ko jauku un patiikamu, ka negribas ticeet tam meliigajam metaala gabalam. Nu ko taada siikalja zina par manis piedziivoto un izprasto!? Taa iesitaas kaadaa sienaa atpakaljlidojuma celjaa.. Nolemts! Moneeta melo! Tas, ko taa noliedz ir veelamaakais gan man, gan visai... Nu, vispaar buus labaak.
Taa Mazuliitis Aapsis svaidiija moneetinju un katrreiz pats izleema, kad moneetinja saka patiesiibu, kad melo. |
|
|
| |
[17. Jan 2005|22:02] |
|
Un tas buutu lavieshu ticeejumos rakstiitais....
1747. Biezās tauku kārtas dēļ āpsi esot grūti nosist.
Bet ja tam sitot pa degunu, tad to varot pat
ar mazu žagariņu nosist.
/A. Vaskis, Tukums./
1748. Āpsis, pa ziemu guļot, iebāžot purnu savā pakaļā.
/K. Jansons, Plāņi./
1749. Āpsis pa ziemu guļ savā alā un zīž, iebāzis purnu
savā pakaļā.
/M. Navenickis, Zasa./
1750. Āpsis pa ziemu guļot un zīžot ķepas, kādēļ arī
tik vājš paliekot. [Sal. lācis.]
/R. Straudovskis, Lielplatone./
Aapsis tomeer ir apbriinojams lopinjsh. |
|
|
