subjekts

Un tas buutu lavieshu ticeejumos rakstiitais....

1747. Biezās tauku kārtas dēļ āpsi esot grūti nosist.
Bet ja tam sitot pa degunu, tad to varot pat
ar mazu žagariņu nosist.
/A. Vaskis, Tukums./

1748. Āpsis, pa ziemu guļot, iebāžot purnu savā pakaļā.
/K. Jansons, Plāņi./

1749. Āpsis pa ziemu guļ savā alā un zīž, iebāzis purnu
savā pakaļā.
/M. Navenickis, Zasa./

1750. Āpsis pa ziemu guļot un zīžot ķepas, kādēļ arī
tik vājš paliekot. [Sal. lācis.]
/R. Straudovskis, Lielplatone./

Aapsis tomeer ir apbriinojams lopinjsh.