| šokolādes sviests |
[3. Mar 2004|16:17] |
Izveidosim šizoīdo kokteili, pievienosim tam krietnu devu depresijas, nedaudz lielummānijas, mazvērtības kompleksa un seksuālo neapmierinātību, pārklāsim to visu ar biezu neirozes kārtu, pabērsim perversijas riekstiņus un uz glāzītes malas uzkarināsim pasnāvnieciskā sindroma apelsīna šķēlīti. Rezultātā mēs iegūstam pilnīgi jaumu dzīvnieciņu sugu - žurnālists. Izklausās jau diezgan nopietni, bet laikam, ja tā dziļāk parok, tad nonākam līdz secinājumiem, ka tik tiešām ļautiņiem tiktāl nav vairs ko darīt, ka paši sev jau sāk izgudrot problēmas. Nē, es jau nesaku, ka tas ir slikti, iespējams var pat izteikt dažas sakrālas frāzes, ka tas taču arī ir īstenais progresa cēlonis un bīdītājs(nez, uz kurieni tas progress mūs pavilks), mūžīgais dumpinieciskuma gars taču attīsta cilvēci. Tā nu mēs varam celt savu apzinīgumu un noniecināt pārējos, bēdāties par misijas neiespējamību, sevis niecīgumu tās veikšanā un visādi citādi jūgties uz dažādām pusēm. Nu jauki tas ir, pat be ironija, es pats esmu tieši tāds pats. Mūžīgās gaidās pēc kaut kā liela un neaptverama, ko mēs vienalga neizpratīsim un pat nepamanīsim, jo zinām, ka tas ir neaptverams. Lai nu kā tas arī būtu, man šie ļautiņi patīk, tik ļoti.
Lūdzu, neuztveriet to kā uzbraucienu. Es zinu, ka visi jūs esat personības un daudziem no jums nav dažu no šīm izpausmēm, bet man taču vienkārši gribas kaut ko uzrakstīt. Un kādēļ lai tas nebūtu kārtējais sVieSts?
Pietiks! Vajag kaut ko "skaistu", kaut ko mīļu, rozā un pūkainu(tā laikam ir visu žurnālistu iecienītākā krāsa un faktūra)! Vai tad nevienam nav patikusi multene par rozā pantēru!? Bet man patika. Lai arī lapiņas krāsa no šīs multenes nav iespaidojusies, toties ir jauki apzināties, ka arī rozā var būt estētisks. Bet ne jau krāsa mani pievelk šim rakstāmgabalam, vakar paķēru lapiņu un sāku bezjēgā(vēl viena žurnālistu iezīme: visu darīt bezjēgā) rakstīt vārdu savienojumus t.i.teikumus. Nez kāpēc šīs padarīšanas bezjēdzība kļuva tik bezjēdzīga, ka bezjēgai vairs nevarēju atrast jēgu.
Es laikam esmu drausmīgi nekaunīgs, bet man pretī sēž meitenīte, kas tik aktīvi sarakstās iepazīšanās portālos. Es tagad zināšu, kādi tie ir. Nekauņa, es noskatos visu, ko viņa tur darās..www.oho.lv, www.gay.lv un tad vēl tūkstošiem vētuļu no www.inbox.lv un cita mistiska portāla. Jā, viņas galva liek saporast arī par smadzenēm-blonda. Neapvainojieties mīļās jaukās blondīnes, kurām šī ir tikai matu krāsa. Man patīk blondas meitenes, bet ne prātā. Ak, cik sen es neesmu sevi tā plūkājis pa daļiņām vērojis, kā pats sadalos. Vrbūt pat amierināšu vēl nedaudz savas morālā mazohisma tieksmes un pastāstīšu par savām izjūtām. bet varbūt arī nē.
Labāk skriesim rakties baltajos draņķos un priecāsimies par to, ka vēl nav redzamas izkārnījuma pēdas uz nesennopirktajām drēbēm. Vāļāsimies, riposim un kritīsim, lai tik mājas slapjākas. Mājiņas taču arī grib dzert, bet kurš tad tai dos, ja ne slapjās kājas un kanalizācijas sistēma(baigi kruti izteicos, tagad tā ir moderni(tomēr apmierināju)). Ielīgojot tajā mēs, pirmām kārtām , ejam cauri visām istabām, lai aizvērtu vaļā atstātos logus, un tikai tad drīkst noaut zābakus ar pēc iespējas rupjāku zoli, jo ir taču vēss, pat auksti, pat drebuļi metas. Nu, vajag taču avēl kādu laiciņu pabradāt pa iztabu zābakos. Nu gribas taču.
Jāatver ledusskapi!!! lai no turienies izvilktu... šokolādes...sviestu!!! |
|
|