| riekstu sviests |
[3. Mar 2004|19:21] |
|
Ak kāda iedvesma uznāca rakstīt bezjēdzīgus rakstus! Šoreiz, bērniņi, parunāsim par riekstiem. Tie ir tādi radījumi, kuri dzīvo tikai un vienīgi klinšu nogāzēs, kuras vērstas uz austrumu pusi. Radījumuņi ir tik mīļi un jauki, ka nevar pārstāt bŗinīties, kā tos vēl nav izvalkājuši ekstrēmie bērneļi. Tie ir kā apaļas bumbiņas 2-5cm diametrā. Apmatojuma tiem nav, toties ir ļoti stingra un kraukšķīga āda, kura, saskaroties ar kritienā sasniegto zemi, saplīst un tad nu bērniņiem tas skats vairs nebūtu jāredz. Mūsu klīnikā (Sudrabzaķa ielā 354) ir vairāki pacienti, kuri veic rehabilitācijas kursu pēc šī šaušlīgā skata novērošanas.(Tur jūs varat ārstēties arī no aptaukošanās, visa veida atkarības slimībām, bet mūsu ezotērikas eksperti par(viņiem) pieņemamu samaksu izdziedinās jūs no AIDS, vēzīšiem un citām jaukām slimībām(vai vismaz iemācīs ar tām sadzīvot)). Šie dabas radījumi barojas galvenokārt n saules gaismas un iekšklinšu ūdeņiem, kuri ir bagātīgi pildīti ar visa veida olbaltumvielām un ogļhidrātiem. Rieksti pārvietojas pateicoties to ādā esošajām "astītēm"(tā tās tika nosauktas 2045. gada zinātniskajā konferencē par riekstu tiesību aizsardzību Antananarivu). Ikreiz, kad rieksti jūtas izsalkuši, tie sanāk nelielās grupiņās pa 7-14 rieksti un sasaistās ar astītēm, veidojot apli. Pirmais avotos ielien vislielākais rieksts(tam ir visrrūtāk aizsniegties grūti aizsniedzamajās vietās), bet vēlāk pārējie apļa kārtībā. Brīvā laika pavadīšana tiem notiek atklātās telpās, vēlams, lai būtu saulains. Diemžēl pēdējo 15 gadu laikā ir aktualizējusies problēma par kādas riekstu sektas aizliegšanu pasules dabā. Šī sekta, kuras locekļi galvenokārt ir rieksti, uzskata, ka , tā kā matēriju var dalīt bezgalīgi daudz reižu, tā nepastāv, bet ja nu tā nepastāv, tā ir tikai ilūzija, tad tur ir vēl daudz un dikti daudz sīkumu, kuri sarežģī manu dzīvošanu, tādēļ, mīļie bērniņi, ziniet, ka sekta "Rieksti Dievam" ir kaut kas tik slikts, par ko jums pat nav jāzina. Nabaga savervētie riekstiņi par vienīgo dzīves jēgu uzskata tās izbeigšanu(pašnāvību). Bērniņi, nekad nemēģiniet to darīt bez vecāku atļaujas un uzraudzības.(un tad vēl daži brīnās, kādēļ ir tik daudz ļautiņu ar diagnozi: postriekstpašnāvībredzējušais! Viņi to dara masveidā) Vai, mani jaukie, kā es aizpļāpājos ne pa tēmai. Tātad, riekstiņi taču no kaut kurienes arī rodas. Pareizi? Jā! Bet viņus neatnes stārķis un viņus neatrod kāpostos! To daudzskaitļošanās ir pilnīgi atšķirīga no cilvēku daudzskaitļošanās. Kad lielais rieksts ir pieaudzis līdz 4cm deiametrā, tas sāk apaugt ar pumpuriņiem- mīļiem, jaukiem, maziem riekstēniem. Kad riekstēni ir sasnieguši 1cm diametrā tie atdalās no lielā rieksta un turpina dzīvot patstāvīgi. Redziet, cik jocīgi ir šie dabas brīnumi..! |
|
|
