strawberry

   Jāsaka, ka nekad nebiju īpaši sajūsminājusies par Ameriku, kā to dara daži labi mūsu sabiedrības pārstāvji, vēl mazāk man vilina tā visa viņu modificētā pārtika un mūžīgā rīšana (mēs taču ēdam, lai dzīvotu, nevis dzīvojam, lai ēstu; viņiem laikam kaut kas nedaudz sajucis).

  haha...  Bet vispār runa šoreiz patiesībā ir par pavisam ko citu.

   Šķiet, ka amerikāņi ne pārāk izceļas ar savu apķērību, atļaušos pat viņus nosaukt par neaptēstiem, un man, pēc manām domām, ir visai pamatoti iemesli. Nesākšu nevienam neko pārmest, bet, ja palasa dažus labus viņu likumus, patiesi sāk likties, ka kādam nav visi mājās. Manuprāt, visģeniālākais no visiem tomēr ir pieņemts Indianas štatā, kur π pēc viņu likuma ir 4. Mans prāts atsakās aptvert to, kā skaitli 3,14 var noapaļot uz 4... Jāsaka, ka jau 3,14 ir noapaļota vērtība, un aprēķinos ar lielākiem skaitļiem kļūda ir samērā liela, taču 4... tas ir prātam neaptverami... (vispār, cik es zinu, parasti π atstāj kā π un neapgrūtina sevi ar nekādu reizināšanu, bet tāpat...)

   Un tagad iedomāsimies šo amerikāni, kas aizbrauc uz Eiropu un sāk strīdēties ar kādu turienes iedzīvotāju par π vērtību (tā tas, protams, nenotiks, bet ja nu). Amerikānis, pilnīgi pārliecināts, ka π nevar būt 3,14, jo ir 4, turpina uzstāt, ka taisnība ir viņam. Tas uzreiz asociējas ar 2+2. Kā jums patiktu, ja es tagad teiktu, ka 2+2 ir nevis 4, bet gan 5? "Bet man skolā mācīja..."

(piedodiet, ja kādu aizvainoju)