stopere

Diez, ko es atstāšu aiz sevis, kad manis vairs nebūs?? Kādu neizsāpētu domu, nepadarītus darbus?? Bet noteikti ka visļaunāk nepateiktos vārdus, kas laužas reizēm pārlūpām, bet nav kam ateikt.. kaut kam parādā palikt... vien vārdus, kas liekas, šobrīd vislielākā parādzīme visā pasaulē.. Visvērtīgākais, kas manī ir.. un tāss bailes, kas manī.. varbūt ka tieši viņas ir tas, kas neļauj dzīvot.. bet tik ļoti negribas kļūītes, tik ļoti negribas likt kādam domāt to, kas nav patiesība..
Vientulības cena.. tās vientukības, kas iexā.. Tāds tuxums reizēm, šobrīd gan vairāk kā piepildījums, ilgām piepildīts alku brīdis, kas neļauj apstāties sirdij... tik ļoti svarīgi.. bet tomēr liekas ka viss nav pateikts.. nekad jau nebūs viss izteikts, jo vārdiem, šobrīt, liekas, nav vērtības.. nekādas vērtības.. neprotu izteikt jūtas..
Brīdis, kad gribas izkliegt visu, atdot sevi visu asarām, vai gluži otrādi priekam, bet nēē'.. es vairāk sevi atdodu tai nelielajai vienaildzībai, priecīgajai vienaldzībai... :))
gribas apskāvienu, tādu, kas neatņem patstāvību, bet tomēr pierādā, ka neesmu viena.. EGO... jā.. tāds nu tas mans dzīves gājiens ir.. bet nu ko darīt.. diez vai kaut ko mainīt manī... nezināmo mīlestību pret kādu cilvēku?? Kas zin, kad manā dzīvētāds vārds vispār vēl parādīsies.. vai maz zinu, kas tā ir?? Njēē.. nedomāju, ka tik drīz.. nekad manī nav tāda mājojusi, tikai.. tāds kā ko gribu, to jādabon, bet šobrīd manī manāma patstāvīga vēlme pēc vienas personas, pēc tās, kuras visvairāk baidos.. Bailes pārņem ik reizes, kad iedomājos, ka pienāks brīdi un nebūšu vairs tiai ES, bet MĒs... MĒS... tik jauki, un vienā reizē arī baisi skan.. avi es maz tā pratīšu.. dzīvot.. kā MĒS.. Domas.. aizdomājiens... sāpīgs posms.. jo gribas katru reizi atkal visu sajaukt.. tāpēc labāk nedomāt, jo zinu, ka tas ir tas, ko vēlos un tas, kas saka NĒ ir tas vienaldzīgais un pastāvīgais EGO...

Ko tur daudz par pagātni..... varbūt ka tā pārāk man nepiestāv.. es esmu... Es... sāpīga taisnība.. tikai jāatrod vārdi.....

Šausmīgi sāpīgi no tevis dzirdēt par tavu atklāsmi... Alkoholisms.. Cik tas ir pretīgi, vēl jo vairāk... kad atkal ataust amiņā Viestura teiktais... ka tā ir slimība, ko nevar izārstēt.. vari dzert un saprast, ka nedrīksti, un atkal pēc laika atsākt domādams, ka proti dozēt, līdz atkal vairs neproti.. Un tu neproti.. bet es tevi nestādināšu, lai cik ļoti negribētos tev pateikt STOP!! PIETIEK!! bet es to nedarīšu.. piedod, bet es vienkārši labi apzinos, ka tu to vari izdarīt pati. un negribu lai tu mani vaino, ka es tev kaut ko pārmetu.. kaut arī labi apzinos, ka par dzerānu jau tev esmu teikusi neskaitāmas reizes, ka tie viens aliņš šodien man ļoti nepatīk, bet vienkārši, vai es tev kaut ko varu pateikt?? Tu ati labi zināsikad vajag apstāties, un domāju, ka labi apzinies, ka es tev varu un arī gribu palīdzēt, nevis aizgriezt muguru..
Tu saprati šovakar.. bet vai rīt zināsi to pašu?? Rīt tev liksies, ka tas ko teici šodien, aj.. tas tik tā.. es to pēc sevis.. tā jau(.) pielikt nevar.. vienkārši vajag... pašam pateikt pietiek, un grūdiens no malas... zini, man jau ir apnicies klausīties vienu un to pašu visu laiku.. man galu beigās arī sāp dzirdēt vienu un to pašu dziesmu, ka tu sevi kontrolē, bet patiesība jau ir tā,. ka tu sevi sen vairs nekontrolē.. tu sevi jau sen vairs nekontrolē.. vai tev patīk vai ne, bet tā ir.. tā ir patiesība, kas tev var gaužām nepatikt... tev nepatīk.. es zinu, ka riebjas, ja sauc par slimu... es zinu, ka es savā smadzenē esmu debila pēc alko.. man viņu vajag, lai paliktu debila.. un tev.. tev viņu vaig... Kāpēc tev viņu vaig??
Kur ir tā jēga sēdēt mašīnā uz dzert... Cik daudzi man jau ir jautājuši vai tev nav problēmes.. un ko lai es saku?? Mana draudzene ir slima, bet nesaprot.. nē sāk saprast, bet nevar.. apstāties..
Un kā lai es tev palīdzu, ja tu nestājies?? es tevi nestādināšu.. tu pati vari.. tu vari.. tikai negribi..
Tu domā, ka pazaudēsi jautrību? jā pazaudēsi, kamēr neiemācīsies izklaidēties bez šmigas.. kamēr neiemācīsies atrast kaut ko kas aizstāj..
ja vien tu man atļautu.. es tev palīdzētu... tu zini, tev ir jāzina, ka es.. vienmēr tev būšu blakus.. un ja arī.. tu turpināsi.. es tikai... patiesībā es nezinu cik ilgi es varēšu tā.. es jau varu teikt, ka man tas netraucē, tikai man likās, nu es laikam ka sevi čakarēju, bet man nepatīk tava uzvedība, man pašai jau sen likās, ka tu mīļā, kādreiz tomēr varētu apstāties un apskatīties uz sevi no malas, kaut ai kā šovakar. Kaut vai tikai šovakar, bet man tas dod cerību, es ceru ka ne muļķīgu, ka tā tas nav tikai šovakar. negribu evi vairs dzerošu, bet zinu, ka tas nebūs tik ātri.. Kaut arī cerība..vienmēr ir mazmazītiņa cerība :)