stieplite

atnācu mājās pēc lekcijām
pagulēju

tu šķieti citādāks- sāku baidīties, ja nu, kā parasti, savā paralēlajā pasaulē pati esmu uzbūrusi ko tādu, kā nemaz nav?
uz brīdi tu man biji tuvs (kamēr gulējām pie ezera un gājām uz autoostu)
bet, kopš vakar tev aizūtīju fragmentu no bloga, kaut kas ir citādāk, lai arī tu pat izlasījis vēl neesi

taču man ir teorija- ja nu tas tā ir tikai fakultātē?
piekrīti vai nepiekrīti, bet, kad esam prom no turienes un prom no Rīgas centra, ir citādāk

tāpēc es gribu, lai tu brauc pie manis, paliec pa nakti un es varētu saprast, vai mums kopā ir labi

un es jūtu, cik brīžiem esmu tuvu robežai, kad spēju izdarīt visu, ko vien gribu- iedot tev roku, noskūpstīt tevi kaut fakultātes gaitenī, ļaut tev runāt muļķības un ļaut pašai sev būt brīvai un nekontrolēt visu