Līdz šim ir bijis tas gods tikai lasīt par ikdienas un īpašām sajūtām darbā, tagad nu mana biroja dzīve ir sākusies.
Un vakari ir kļuvuši krietni vien pilnvērtīgāki, cerams, ka brīvdienas arī mainīsies uz labo pusi - jo nu visu dienu skatīties filmas
un dzert alu vai līdz ar rīta gaismu ierāpot dzīvoklī, ir nedaudz truli.

Bet te ir pusdienas ar šampanieša glāzi un visādām bezjēdzīgām sarunām. Pēdējā laikā sāku pieķert sevi reizēm drīzāk paklusējot, nekā runājot par un ap kaut ko, kas man neinteresē. Toties lietas, kas man šķiet kool un interesantas, kā izrādās, maniem sarunu biedriem mēdz likties paklusēšanas vērtas.

Tad nu jāsamierinās.