Par to kino.
Es teicu, ka uzrakstīšu kkad iepriekš, bet patiesībā ir tā, ka vispirms vajag noskaņojumu, to sajūtu, ka tā ir pareizi un ka citādāk es nemaz nevarētu.

Es šovakar esmu viena pati mājās. Iztīrīju dzīvokli, sakārtoju visu, pabeidzu to, kas priekš fakultātes un mācībām bija steidzami darāms, apēdu greifrūtu. Ar cukuru, lai cik nu nepareizi tas būtu. Drosmīgi drošvien ir ēst greifrūtus tāpat. Iekurināju krāsni, kaķītis aizmiga un man arī tā kā vajadzētu. Rīt apņēmos celties un iet uz darbu laicīgi, kā citi cilvēki to dara.

Tādos vakaros es saprotu vienu vienīgu lietu. Es varu būt viena pati, nejūku prātā un nestaigāju pa sienām, viss notiek pēc mana prāta un ir skaisti, bet. Bet es negribu būt viena pati, es gribu būt pārliecināta, ka neesmu viena. Tā vienkārši.

Atraksti man.
Vairāk kā vienu īsziņu.

Baložu pilni pagalmi "Romantisko filmu vakari"