es vairs neskaitu dienas, tas šķiet muļķīgi
kādā brīdī es nošāvu garām- nepārtraukti atkārtojot tev, ka "mums nekas nevar būt"

tikai tagad es saprotu, cik daudz citi ir spēlējušies ar mani
tā ir vara- teikt, ka mēs nekad nebūsim kopā
nav pat obligāti tas jādomā nopietni, atliek vien pateikt

šovakar es plānoju braukt pie tevis
ir tik daudz sīkumu, kam ir nozīme, un kas līdz ar to nosaka visu manu dienas kārtību

nokrāsoju matus, izmazgāju melnās drēbes, izkarināju uz balkona, noepilēju kājas, iztīriju mp3 no dziesmām, kam vairs nav nozīmes, tgd atliek vien iet nodot asinis, lai būtu nauda ceļam (kas principā izklausās diezgan sick, bet tā nu es tieku pie papildus līdzekļiem neparedzētās situācijās)

vienu gan es savos 20 gados esmu iemācījusies- nevajag plānot un domāt, nez kā būs un kas notiks, kad satiksimies, tas viss vienmēr izrādās bullshit`s

būs kā būs, galvenais neaizmirst lietussargu un ierēķināt laiku, kad ieiet superneto pēc Cēsu sešpakas