veestule uz Antverpeni :
neesmu paarliecinaats, ka vienkaarshi
jaamiil un jaacer... ak, kaa pats esmu
vairaakas reizes iegaazies ar shaadu
miileeshanu. vaig modras actinjas,
smalku deguntinju, kas visas veesmas no
taas otras pusiites speej saost... lai
cik taa nebuutu nezeeliiga atzinja,
pasaulee tomer mees esam vieni un uz
liidzcilveekiem var paljauties tikai
liidz zinaamai robezjai vai briidim. lai
gan veels vinju zin. varbuut taa tikai
man taada nolemtiiba - buut pasistam
vientuljniekam, kas savu praatam gruuti
aptveramo vientuliibu reizi pa reizei uz
briisninju kliedee ar kaadu iedomu par
preteejaa dezimuma juutaam (kas taapat
agri vai veelu izpleen). bet par spiiti
manai pesimistiskajai muldonjai cilveeks
ir taada sentimentaala buutne, kas cer
visu laiku uz paarmainjaam, taads
waiting for a miracle, Leonarda Koena
vaardiem runaajot. neba es kaads
iznjeemums vai ne
jaa, te laiks ir
taads pastulbs atkal ienaacies - re ka
es arii apslimu un shodienu pavadiiju ar
temperatuuru un saaposhu kaklu maajaas,
bet riit gan jaariksho uz darbu - galu
galaa tikai pirmo nedeelju tur shanceeju
un jau atljaavos saslimt shitaa. taa jau
tur (jaunajaa darbaa) raadaas ok, tikai
vismaz iesaakumaa daudz darba (gan ne
gruuta) un nevar taa loznjaat pa netu -
luur uz pirkstiem, kapitaalisti jobanie.
draugiem.lv vispaar nosleegushi
pieeju... labi, shobriid svariigaakais
ir nauda; meitenes un multenes peec
tam.
jaa, ta kaa par pieneneem veel
pagaidaam tikai sapnjot, krekschinot un
dzerot kumeliishu teeju
jaa, veel es
juutos kaa aktieris neveiksmiigaa
izraadee, bet es laikam atkaartojos.
atved man pienenes
neesmu paarliecinaats, ka vienkaarshi
jaamiil un jaacer... ak, kaa pats esmu
vairaakas reizes iegaazies ar shaadu
miileeshanu. vaig modras actinjas,
smalku deguntinju, kas visas veesmas no
taas otras pusiites speej saost... lai
cik taa nebuutu nezeeliiga atzinja,
pasaulee tomer mees esam vieni un uz
liidzcilveekiem var paljauties tikai
liidz zinaamai robezjai vai briidim. lai
gan veels vinju zin. varbuut taa tikai
man taada nolemtiiba - buut pasistam
vientuljniekam, kas savu praatam gruuti
aptveramo vientuliibu reizi pa reizei uz
briisninju kliedee ar kaadu iedomu par
preteejaa dezimuma juutaam (kas taapat
agri vai veelu izpleen). bet par spiiti
manai pesimistiskajai muldonjai cilveeks
ir taada sentimentaala buutne, kas cer
visu laiku uz paarmainjaam, taads
waiting for a miracle, Leonarda Koena
vaardiem runaajot. neba es kaads
iznjeemums vai ne
jaa, te laiks ir
taads pastulbs atkal ienaacies - re ka
es arii apslimu un shodienu pavadiiju ar
temperatuuru un saaposhu kaklu maajaas,
bet riit gan jaariksho uz darbu - galu
galaa tikai pirmo nedeelju tur shanceeju
un jau atljaavos saslimt shitaa. taa jau
tur (jaunajaa darbaa) raadaas ok, tikai
vismaz iesaakumaa daudz darba (gan ne
gruuta) un nevar taa loznjaat pa netu -
luur uz pirkstiem, kapitaalisti jobanie.
draugiem.lv vispaar nosleegushi
pieeju... labi, shobriid svariigaakais
ir nauda; meitenes un multenes peec
tam.
jaa, ta kaa par pieneneem veel
pagaidaam tikai sapnjot, krekschinot un
dzerot kumeliishu teeju
jaa, veel es
juutos kaa aktieris neveiksmiigaa
izraadee, bet es laikam atkaartojos.
atved man pienenes
Comments
dikti veikla 20-30 gadu stilizācija, nebūtu Koena, neta un vēl dažu sīkumu, domātu - kāds citāts
(Reply to this) (Thread)
Nē, manis nav, es esmu izdomāts,
No paša sākuma, līdz galam.
Un, ticiet man, būs mierīgāks jums prāts,
Uz veselību iedzerot pa alam.
Nē manis nav, es esmu izsviedrēts
No zemes dvēseles kā rasa.
Es lūdzu jūs, viņš tiešām izdomāts,
Tā atbildiet par mani ja kads prasa
Varbūt kādreiz, varbūt kaut kad mēs tiksimies,
Mēs tiksimies kaut kur pie piramīdām.
Un ļausim smagumam no sirds
Tad smiltīs izslīdēt kā zīdam.
Nē, manis nav, ir tikai dīvains stāsts,
Par citu zilā debess klusē.
Jā, tas nu gan, jau atkal zvaigznes šķist
Kā asaras uz visām debess pusēm.
Nē, manis nav, es esmu izrunāts.
No mutes mutē, tā ka mana
Ir tiesa gan, bij' iesākumā vārds,
Bet beigās tikai dziļa klusēšana.
No paša sākuma, līdz galam.
Un, ticiet man, būs mierīgāks jums prāts,
Uz veselību iedzerot pa alam.
Nē manis nav, es esmu izsviedrēts
No zemes dvēseles kā rasa.
Es lūdzu jūs, viņš tiešām izdomāts,
Tā atbildiet par mani ja kads prasa
Varbūt kādreiz, varbūt kaut kad mēs tiksimies,
Mēs tiksimies kaut kur pie piramīdām.
Un ļausim smagumam no sirds
Tad smiltīs izslīdēt kā zīdam.
Nē, manis nav, ir tikai dīvains stāsts,
Par citu zilā debess klusē.
Jā, tas nu gan, jau atkal zvaigznes šķist
Kā asaras uz visām debess pusēm.
Nē, manis nav, es esmu izrunāts.
No mutes mutē, tā ka mana
Ir tiesa gan, bij' iesākumā vārds,
Bet beigās tikai dziļa klusēšana.
(Reply to this) (Thread)
|
jā, sviedri man ir akluāla tēma šodien
un vēl tur bija tas krutais piedziedūzis par tikšanos pie (vai starp) piramīdām. ja tas Stonins vēl mācētu dziedāt, būtu pavisam smeldzīgi un okei
un vēl tur bija tas krutais piedziedūzis par tikšanos pie (vai starp) piramīdām. ja tas Stonins vēl mācētu dziedāt, būtu pavisam smeldzīgi un okei
|
nu tā jau vēstule meitenei, TEEJA
jāatzīst gan, ne jau tādai, ka var pirmajā brīdi pārsteidzīgi padomāt
jāatzīst gan, ne jau tādai, ka var pirmajā brīdi pārsteidzīgi padomāt
es jau pirmajā brīdī arī sapratu, ka ne jau tādai "jo mēs negribam būt atklāti pret tiem, ar kuriem guļam, un negribam gulēt ar tiem, pret kuriem esam atklāti"...kurā banālā filmā tikko dzirdēju šādus vārdus?
(Reply to this) (Parent)
|
ai, to zirgu gan nevajag. tas asociējas ar darbu:/
|
vienmeer esmu gribeejis uzrakstiit dzejoli par antverpeni..
protams, deelj atskanjas uz peni
protams, deelj atskanjas uz peni
(Reply to this) (Thread)
|
neaizmirsti, ka sieviešu dzimte. tad jau drīzāk petene. Antverpetene
|
nē, var taču akuzatīvā vai instrumentālī:
"pum purumpum antverpeni
pum pum pum ar tavu peni"
"pum purumpum antverpeni
pum pum pum ar tavu peni"
(Reply to this) (Parent)
Noskūpsti mani, pirms projām Tu ej
Viņa teica: "viss beidzās pirms Tevis"
Es nevaru palikt, jau pienenes zied
Pret rītu izbeidzās ceļš
Aizmirsti mani, pirms projām Tu ej
Kaut nezinu, kā būs bez Tevis
Saule un zeme, tās tur Tevi vēl
Drīz apkārt pienenes ziedēs
Lai, paliek atmiņas vien
Kad pienāca rīts, Tev bij' asaras acīs
Neskumsti laiks ātri skrien
Jau atkal pienenes zied
Es pārvērstos ziedos, un lai viņi vīst
Vienalga, ko citi sacīs
Noskūpsti mani, pirms projām tu ej
Lai laime nepāriet
Mazulīt, kas gan es būtu bez Tevis
Kā norauta lapa vējā
Saule un zeme, tās tur mani vēl
Drīz atkal pienenes ziedēs
Apsolītā debespusē, varbūt ziedēs tā vēl vienu reiz
Bet aiz mana loga klusi, noziedēja tā
Viņa teica: "viss beidzās pirms Tevis"
Es nevaru palikt, jau pienenes zied
Pret rītu izbeidzās ceļš
Aizmirsti mani, pirms projām Tu ej
Kaut nezinu, kā būs bez Tevis
Saule un zeme, tās tur Tevi vēl
Drīz apkārt pienenes ziedēs
Lai, paliek atmiņas vien
Kad pienāca rīts, Tev bij' asaras acīs
Neskumsti laiks ātri skrien
Jau atkal pienenes zied
Es pārvērstos ziedos, un lai viņi vīst
Vienalga, ko citi sacīs
Noskūpsti mani, pirms projām tu ej
Lai laime nepāriet
Mazulīt, kas gan es būtu bez Tevis
Kā norauta lapa vējā
Saule un zeme, tās tur mani vēl
Drīz atkal pienenes ziedēs
Apsolītā debespusē, varbūt ziedēs tā vēl vienu reiz
Bet aiz mana loga klusi, noziedēja tā
(Reply to this) (Thread)
|
tad nē. tagad jā. nu bik par traku jau ir. par pliku. bet citādi - še pieci. uzrunā mani tavs stafs
(Reply to this) (Parent)