četras koristes nepilnu stundu dzindzina savas balss saites kā perfektus instrumentus; vienā brīdī viena pieceļas un aiziet pie klavierēm; visi kamermūziķi strādā kā labi ieeļļots šveices pulkstenis. it kā. spēlīte - puzlīte varbūt. un tikai starpbrīdī es saprotu rečitējošo balsu samplu simboliskumu, padzirdējis skaņdarba nosaukumu. ak, tā jau City Life, tas jau urbānais akords. bet otrs nosaukums 17 vai cik mūziķiem (kamermūziķiem) man iegriež siltāk un dziļāk. nu kā jau jebkurš trips, kā jau neizsakāma abstrakcija, kas manos nikotīna piesūkušajos tēlos jaunu orbītu rod. un tad jau viss uz mirkli pieklust lai atklātos jauna plaukšķināšanas uvertīra by audience, kas pārvēršas svilpienu simfonijā, kad pie skatuves pamanās vecais labais briļļainais kepons, kas gāzelīgi uzstūķējas uz steidža un sajūsmināti spiež visiem rokas, un savu puķu pušķi atdod nosarkušajai vijolniecei
Comments
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
city life satur 1993. gada ierakstus Njujorkas ielaas, kad spraaga bumba Pasaules Tirdznieciibas centraa (toreiz tas nesabruka, tikai aiztureeti visadi araabi, bet veelaak izraadiijaas, ka spridzinaaja baltie amerikaanji) - automashiinu signalizaaciju piikstieni, cilveeku kliedzieni, sarunas ugunsdzeeseeju raacijaas.
(Reply to this) (Thread)
|
redz, kā. es savukārt biju kaut kur dzirdējis, ka šis skaņdarbs ir radīts 60-ajos gados. tiesa, tad jau arī samplēšanas tehnoloģijas nebija...
(Reply to this) (Parent)
|
Nevis 17, bet 18 :) "Music for 18 musicians" - tas bija tas skaņdarbs, kur koristes dziedāja.
(Reply to this) (Thread)
|
jā, nu tik dumš es arī neesmu
(Reply to this) (Parent)