močī močī sorķīrā. var jau arī citādi. kā jau tajā slavenajā dziesmā: "otrs gals ir pirmam galam otrā galā"
nav jau ko teikt. cilvēku ciešanas lieliski iztiek bez epitetiem. kā savukārt kādreiz izteicās Rokpelnis: "Tāds nu es esmu - parasts bezepitetu latvietis". tāds normāls latvietīts. no vienas puses monitors, no otras tumba. vēl jau ir durvis, pa kurām sprukt, kad iet pāri malām. bet reti iet.
laikam jau vienīgais teksts, kas neizklausītos banāli šim brīdim, ir: "cik forši dzīvot mazā valstī bez naftas un imeriālistiskām ambīcijām. un jā - Eiropā. stiprajā, drošajā, vecajā, labajā Eiropā, kas tik daudzam kam gājusi cauri."
darba muzons: Unkle "Lonely Soul"
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vilciņ, mans mērķis nebija piespamot cibu. Mans mērķis, ja to vispār var saukt par mērķi, bija fiksēt katra brīzā sajūtas, jā, pilnīgi nesakarīgas, apnicīgas, bet taču manas. Ciba taču nav kopīga putras bļoda, vai ne? Un tiešām, lai arī mēs apzināmies, ka rakstam arī citiem, ne tikai sev, un ja tā nebūtu, droši vien rakstītu citādi vai nerakstītu nemaz, tad tomēr pirmkārt tas ir sev. Ja sāp. tad tu kliedz. Reizēm egoistiski gribas, lai sadzird. Tā ir tāda smalka iekšēja padarīšana, un, man liekas, nevienam šeit nevajadzētu justies vainīgam ne par vienu ierakstu. Tādi mēs esam, kā nu kurais. Es nekad neizlasu visus savus draugus - iemetu aci, - ja interesē, ja ir kas tāds, kas man vajadzīgs šajā brīdī, vai arī gribas zināt, kā tam un tam iet - lasu,ja ne - laižu garām. Šitā nav nekāda taisnošanās, un es arī apvainojusies neesmu, jo es tikai gribēju teikt, ka labāk spamoju cibā kā riju tabletes. Un kurš man to var liegt?:)
(Reply to this) (Thread)
|
paldies, viss skaidrs. priekšpēdējais teikums mani atbruņo
ir okei, skuk
ir okei, skuk
(Reply to this) (Parent)