nav jau ko teikt. cilvēku ciešanas lieliski iztiek bez epitetiem. kā savukārt kādreiz izteicās Rokpelnis: "Tāds nu es esmu - parasts bezepitetu latvietis". tāds normāls latvietīts. no vienas puses monitors, no otras tumba. vēl jau ir durvis, pa kurām sprukt, kad iet pāri malām. bet reti iet.
laikam jau vienīgais teksts, kas neizklausītos banāli šim brīdim, ir: "cik forši dzīvot mazā valstī bez naftas un imeriālistiskām ambīcijām. un jā - Eiropā. stiprajā, drošajā, vecajā, labajā Eiropā, kas tik daudzam kam gājusi cauri."
darba muzons: Unkle "Lonely Soul"