ieslēdzu fabriku, kur populārās pirmdienas noskaņās kaut ko murmina konferensjē ar garlaikotu intonāciju; uz vannas malas sēdošā soho pāris sekundes kā absurdās drāmas vērts enģelis. neizturams klusums no šīs virtuālās notrulinātuves - atcerējos explosions in the sky albuma nosaukumu kā moto radio loto šim vakaram: those, who tell the truth shall die, those who tell the truth shall live forever. aizgāju uz virtuvi uzpīpēt, sāka mājīgi rūkt ledusskapis. likās, ka dzirdu kādu vilinošu melodiju no blakusistabas, noliku cigareti, pavēru dervis, bet nē - tikai reklāma. rīt uz darbu. uz blakusgaldiņa cojs melanholiķis jobanais. un es. un varbūt vēl dižkačs: starp pagātni un nākotni ir tukšums - šis tukšums aizpildīts ar mums, saulīt.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
|
būru izsludinājis konkursu tābrīža apzīmējumam, bet zini, baigais nogurums :/\: taa kaa atvaino, ja vari