murr.. |
[30. Aug 2004|14:26] |
|
|
|
Comments: |
.Ja es spētu tevi cieši jo ciši apskaut... . Sasildīt naktis, kad škiet nekas nav tā vērts.... . Un Remdēt šīs neciešamās skumjas... . Ja vien....
Kur ir šis tik vajadzīgais Cilvēks?
Ne Tevmani sildīt. Ne Tev mani skaut.
Varbūt man ir neaprakstāmi paveicies. Varbūt tā nemaz nau veiksme. Viņš nau tālu. Bet ar roku man viņu neaizsniegt.
Tas nju gan ir jauki, zināt ka šis cilvēks ir netālu... Kad var pasaukt, kad skumji... un baudīt prieka mirkļus kopā.....
arī es ilgojos pēc šīs šaj mirklī škietami tik nereālās sajūtas....
Ar visām četrām... un nepalaist.. : )
Šobrīd Tu ilgojies. Bet cilvēka daba ir tāda, ka viņš ātri pierod pie tā, kas viņam ir. Es negibu pierast. Es gribu novērtēt & izbaudīt visu līdz galam..
Ko Tu saproti ar vārdu "liktenis"? Tas ir mūsu dzīves gājums, kas ierakstīts zvaigznēs & ir nemaināms vai arī turpmākie notikmi, kurus mēs spējam ietekmēt & mainīt atkarībā no savas rīcības?
Jūū... Ar astroloģiju arī esmu tā biku iepaazinies un tas vis škiet tik aizraujoši... Bet nē... Ne par zvaigznēm es biju domājis... Varbūt vairāk par to sajūtu, ko varētu nosaukt par likteni, varbūt arī tev tāda ir bijusi! Kad tu vienkārši zini, ka tā ir jābūt, kā tu nedrīksti rīkoties savādāk, itkā kāds pretdabisks spēks tevi mudinātu teikties pēc kaut kā, rīkoties tieši tā, justies tieši tā.. Un taj pat laikā tas škiet tik pareizi..... (Kaut kā tā.. : P )
Mums trīs tēmas iet paralēli. Dīvaini :)
Ir brīži, kad šķiet, ka viss ir tieši tā kā tam jābūt. Bet brīžiem tā ir akla paļaušanās 'kā būs, tā būs..'. Citu reizi, Tu simtprocentīgi zini, ka rīkojies pareizi, citreiz nezini, kur skriet pēc padoma. Katrā ziņā tas liecina par cilvēka (varbūt viņa likteņa?) nepastāvību. Vai tas ir likteņa pirksts vai kas cits, es nezinu. | |