Varēja būt arī tā - 9. Novembris 2011

pirms gadiem piecpadsmit blanķis stāstīja jautru gadījumu par kādu igauni, kurš Tallinā krogā piemāvies galīgā vafelē, iznācis laukā, iesvempies taksī un licis, lai novedot uz mājām, Rīgas ielā. Nākamajā dienā esot atmodies kautkādā viesnīcā. Noskaidrojis, ka viesnīca saucoties "Latvija", un atrodoties Latvijā, Rīgā. Un par naktsmītni jau esot samaksāts. Estipoisis ķēris pie maka un konstatējis, ka pazuduši 450 dolāri. Prasījis administratoriem, kā viņš te gadījies, tie stāstījuši, ka no rīta gaismiņā kāds taksists esot ienesis viņu, noskaidrojis par numuriņa pieejamību un cenu, izvilcis guļošajam no kabatas maku, izņēmis 500 $, 150 samaksājis par viesnīcu, 300 paturējis sev par pārvadājumu un atlikumu atlicis makā, kabatā. Tad nu šis devies uz autoostu un kāpis autobusā uz Tallinu, beidzot patiešām uz savām mājām Rīgas ielā.

Stāsts interesants, gribi tici, gribi - nē, es gan neticēju. Kā iespējams pāri robežai dabūt līķi - kokmateriālubluķi? Un apšaubīju vai vispār Tallinā tāda Rīgas iela ir. Jā, Riia mnt ir, esmu redzējis, bet vai iela - šaubījos.

Atcerējos par šo gadījumu un sāku noticēt, kad pašam gadījās Berlīnē krogā izslēgties un atjēgties Kalnciema ielas rajonā autobusā Lidosta - Centrs. Biju pārliecinoši izvadīts cauri vairākām robežkontrolēm un reģistrācijām, jādomā ar uzticamu draugu palīdzību. ( fināls no malas: ) )

Taču tik un tā stāsts par Igauni man bija urbānā leģenda.

Taču pēdējās viesībās atkal dzirdēju šo stāstu, šoreiz no mana klasesbiedra. Viņš to igauni pazīstot personīgi, pats viņam šo atgadījumu stāstījis, esot vētrains un karstasinīgs tipiņš, mīlējis šķiesties ar naudu un vētraini uzdzīvot. Viņi reiz Tartu, Baltijas buršu dižkomerša gastroļu laikā klīduši pa Tērbatas vecpilsētu, te piebraukusi klāt kāda mašīna pavisam tuvu pie pulciņa sadzērušos korporeļu. TAS igaunis bravūrīgi uzkāpis uz svešā auto kapota. Pēkšņi no auto izlekuši džeki, ievilkuši igauni mašīnā un baigā ātrumā aizbraukuši. Mana klasesbiedra acu priekšā. Nākamajā dienā igaunis uzradies pavisam sagumzīts. Esot aizvests ārā no pilsētas, aptīrīts pa tīro un izmests grāvmalē.
Vēlāk kaut kad tam igaunim esot sanācis kašķis ar pilsētas municipalitāti, esot tiesājušies, igaunis vinnējis un dabūjis ugunsdzēsēju mašīnu. Lielo mersedesu, nu to unimogu. Ar visu takelāžu un šļūtenēm un sūkņiem darba kārtībā. Pašam nav bijusi vajadzība, tāpēc uzdāvinājis draugam uz kāzām. Arī tajās kāzās klasesbiedrs bijis, pats redzējis. Tādu ar rozā lentu apsietu un milzīgu banti pa virsu.
Nē, nu ka arī tajās kāzās bijis, tad jau nav pamata neticēt. Jo vairāk tāpēc, ka klasesbiedram vīns gar lūpām parasti netek, bet mutē iekšā.

saviesībās par gadījumiem runājot, viens teica, bija tāds gadījums: aptur ceļu policists man pazīstamu autovadītāju, kurš nesas pa pilsētu uz simtpieēsmit. nu tur parastā procedūra - labvakar, bērziņš, vadītāja apliecību, tehnisko, kur tā steidzamies. nu uz darbu steidzamies. ziniet, jūsu ātrums bija simtpieēsmit komats ciktur, zemu lidojam, autovadītāj, ar tādu ātrumu atļauts pārvietoties tikai lidmašīnām, ja esat lidotājs. - jūs aiz mēles neviens neraustīja - šoferīts tad izvelk no krūšu kabatas pilota apliecību. vīrs un vārds, vai varu braukt tālāk? vīrs un vārds, labi, brauciet, tikai uz zemes koplietošanas ceļiem gan ievērojiet atļauto braukšanas ātrumu.

jā, līdzīgu gadījumu zinu arī es, teica sava auto servisa saimniekmeistars, man te viens pazīstams kaimiņš ved savu sābu remontēt, tieši viņam tā esot gadījies. esot apturēts uz salu tilta, pie bijušās straumes, uz simtseptiņdesmit. policists saka: ak ar SAAB braucam? ar zviedru lidmašīnu ražotāju ražojumu? nu ja sābs ir miniatūra lidmašīna tikai bez spārniem, bet ja jums ir lidmašīnas vadīšanas tiesības, tad varat braukt tālāk. tad kaimiņš izvelk savu pilota apliecību. un veiksmīgi aizbrauc mājās.

Mūzika: Kapela Ze Wsi Warszawa