Varēja būt arī tā - 31. Decembris 2007

atbraucot no cēsīm, uznāca tāda griba paklausīties sentimentālu popmuzīku. nu tādu kā džordžs maikls. diemžēl bez četrām viņa paša dziesmām džezīgā apdarē neko citu vēl tādīgu savos pārdesmit gigbaitu krājumos neatradu. tas ir kā kad gatavojies cept omleti, izdomā tur garšvielas, pildvielas, akcentiņus, bet izrādās nav olu. toties ir pilla māja ar visādiem smilšveida sieriem, tur bazilika pesto, olīvām šitādām, aromatizētām sālīm tādām.

tas ir tāpāt kā šis gads, kad ir noticis viss plānotais un sasniedzamais, kas ieplānots un iešedulēts vēl gadu iepriekš, bet izbeidzies tas konteksts, kam būtu jāpiešķir jēdzīgums aktivitātēm un to rezultātiem. esmu apkāries šogad ar jauniem atribūtiem - profesionāliem grādiem un sertifikātiem; vizītkarti un statusu, zīmoljauniem kustamiem un nekustamiem īpašumiem, ceļojuma iespaidiem, praktisku būvniecības organizēšanas un sagādes zināšanu, jauniem interesantiem paziņām, taču es mēģinu sev iestāstīt, ka to visu esmu darījis sev, priekš paša. kaut kas jau, protams, no tā ir pašvērtīgs pats par par sevi, šaubu nav, tomēr ne par to es šampanieti zem salūtainām debesīm dzēru pirms ciktur 365 dienām.

un ja man atkal būs jāceļ glāze šonakt, tad es nezināšu par ko.

Mūzika: Fjord Rowboat - Saved The Compliments For Morning

Kad man bija 14it, ar draugiem Upinieku, Mario un Blaņķi kādu nedēļu vasarā dzīvojāmies pie manas omammas Ventspilī. Mēs skraidījām pa kāpām, peldējāmies jūrā, bet galvenais plāns mums bija uzzīmēt karti teritorijai ap bānīša sliedēm, brīvdabas muzeju, estrādi. Toreiz jau tur nebija kā tagad - nosusināti purvi, sataisīti celiņi, izcirsti pameži. Tā mēs to apgabalu sadalījām 4ās daļās, no rītiem staigājām katrs pa savu nogabalu, bet vakarā satikāmies. Tad gājām uz kino. Vienreiz "komjaunietī" rādīja kautkādu itāļu komēdiju. Tā bija pilnīgi nesaprotama, tur nebija nevienas vietas, kur smieties, visa darbība risinājās vienā istabā, nekādas dinamikas, neviens nepirda, neviens nesvaidījās ar kūkām, pat ar seju rosolā neviens neieberzās. Nu pilnīgs sūds - tā kā Rjazanova "garāža" vai Beketa "godō gaidot". Vienīgi nosaukums tai filmai bija ievērīgs - "GROG!".
Neatceros, kādā sakarā bija tas nosaukums un kāda tam nozīme. Bet tas man asociējas ar to ko daru šobrīd. Es šobrīd esmu earlgrej tējai pievienojis medu un džeimsonu. Un paceļot kūpošo krūzi, uzsaucu savam atspīdumam monitorā: "GROG!"

Mūzika: Sonic Youth - a thousand leaves