Varēja būt arī tā - 30. Oktobris 2007

Vakar nevarēju nekādi izdomāt koncepcijas dokumenta struktūru. Zināju, tik ka ģeniālai koncepcijai būtu jābūt inovatīvai, vienkāršai, saprotamai, efektīgai, uzskatāmai, efektīvai, aizraujošai, satriecošai – tādai, kas zināmus jēdzienus, tēlus, līdzības un patiesības saliek tādā vēl nebijušā kombinācijā, kas liek katram izsaukties: „es taču to vienmēr esmu zinājis! ” Un tad es šonakt ieraudzīju fantastisku brīnumskaistu ainu un sajutu to saviļņojumu, kad esi nozīmīga atklājuma priekšā. Kad vienā bildē ir neizzinātais un ikdienišķais; banalitāte un māksla; ābece un ķīļraksts; jautājums un atbilde; amatniecība un raķešzinātne; neiespējamais un aizmirstais ... Kad tas viss izskatās pašsaprotami un elementāri, viss ir savās vietās, neko pielikt un atņemt, nekas nav jāpaskaidro, viss ir skaidrs un tik pilnīgs, ka mūžīgs. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka neko tādu neviens vēl nekad nav redzējis. ( : -------> )

Mūzika: Lāns - Nadūd, Dīviņ