Varēja būt arī tā - 20. Oktobris 2007

Tas bija viens brīdis, kas mainīja dzīvi. Tiesa, ar gādīgu autoritāšu palīdziņu. Klik, un esi brīvs. Krakš, un esi brīvs no naida. Plokš, un vairs nav gandējošu dusmu. Čik, un pēkšņi ir viegli. Puf, un nesaproti, kāpēc nesi to tik ilgi. To sauc par atlaišanu. Un viss atlaidās arī. Priekšstati, izveidotās sistēmas nobira kā putekļi. Apkārtne un apstākļi, kas izveidojušies pēc šiem priekšstatiem kļuva tik nesaderīgi un neatbilstoši. Cilvēki apkārt ir bijuši instrumenti, transporta līdzekļi, kruķi, protēzes, trankvilizatori. Kas ir Nedrošība vairs? Un rīcība tagad ir tik pašsaprotama, nekādas pretestības. Lai krātu jaunu naidu un dusmas. Kuru objektu izvēlēties tagad par vainojamo?

Mūzika: radioAMBIENT

Skatuve joprojām vēl pustumsā. Skaņu vīri pogas ir beidzot sagrozījuši, strādnieki aparātus sastellējuši. Mēs savas vietas esam ieņēmuši. Mēs esam gatavi galvenajam notikumam. Ir priecīgs nepacietības stresiņš – tūlīt ies gaisā. Tūlīt sāksies. Mēs esam cieši sakļāvušies. No jūras pūš neliels vējiņš, bet lai tik gaiņā mākoņus prom uz igauņiem. Ir neliels sagurums, bet ir tā vērts – tūlīt tas aizmirsīsies un mēs būsim mūzikas varā. Mēs būsim harizmas varā. Un tur jau viņi nāk! Mēs saspringstam. Un tad sākās. Jā, tas ir pats Tims, tie ir paši JAMES! Tās ir tik atpazīstamās skaņas.. Tas ir vilnis, kas sācis velties un paceļ neiedomājamos augstumos. Būs pat labāk nekā piesardzīgi pārdrošajās cerībās. Aiziet! ( Dedzi spoži, zvaigzne! )