Varēja būt arī tā - 22. Decembris 2004

Meņģējos kak ta ar ex-draudzeni, kura esot pašķīrusies ar tagadējo partneri-uzturētāju, viss notiek, pēkšņi zvans pie durvīm. Šī tikai zeķubiksēs, atver. A tur boifrends ar viņas tēvu santehniķi, sensolīti pilošo krānu atnākuši labot, žestam par izlīgumu. Drusku samulsusi, šī nemēģina šos aizkavēt. Puisi nepārsteidz viņas izskats - ir jau pierasts pie ekstravagantiem izgājieniem, tomēr viņas bažīgums rada aizdomas. Puisis apņēmīgi virzās uz guļamistabu, pārējie pakaļ, a man nekur nepasprukt, es zem segas par kroku izlikties. Šis vakarējais nebūdams, norauj segu. Nu, galīgi stulbi. Tulīt sitīs, aš noteikti.. Sāku muļķīgi taisnoties, ka nemaz neesot tā, kā TAS izskatās, ka mums nekā TĀDA nebija: nu paskaties pats - kura gan normāla sieviete ielaistos ar šitādu te losi! - un ilustrācijai rādu uz savām novalkātājām, ceļgalos izstaipītajām, pleķainajām garajām baikas apakšbiksēm kājās. Džekam drusu rēka, tad vaicājoši paskatās uz meiču. Šī piekrītoši demonstrē neslēptu pretīgumu atklājušaisai ainai palagos. Baigs kauns, bet, šķiet, glābts. Tomēr nē, puisis saķer mani aiz apenēm, un izlidina no dzīvokļa, nolaiž pa trepēm. Sēžu kak ta uz ielas savās baicenēs, nesaprotu - justies atvieglotam vai niknam, kad ... pamostos

Mūzika: Sonic Youth - kool thing; freezer burn / i wanna be your dog

Ja tU zinātu kādi viļņi jūrā liepājā uz ziemeļu
mola! Uhhh!! Šļakatas ir sāļas. Uz vaigiem, uz uzacīm,
uz biksēm, uz mēles. Un Bernātos krusa no debesīm,
vētra no jūras. `Nu i celujsja s svaim okeanom!`
(Nezenītis uz mēnes). Jūras malā nostāvēt, nu, nav
iespējams! Tas vējš piepūsh pilnas ausis. Jāskalo
ar balzāmu un karstu tēju. Bet jūrkalnē jūra ir
dzeltena no viļņiem un pūtiena. Toties pāvilostā mola
galā pat aiz bākas nevar aizsegties no viļņu sīkajiem
gabaliņiem - to ir daudz daudz daudz daudz daudz...
Bet tEVIS nav.