Varēja būt arī tā - 12. Novembris 2004

Tie eesti shoegazeri @ Depo ieguva mani ar savu vienkāršību. Nu, simpatķjagas! Viss bija kā nākas un kā pēc tīriem stila kanoniem - i uz tupelēm savām blenza, i skaņu autentisku radīja: gana naiva izskata, vokāla un izpausmju `bālā` meitene-balss; tikpat naiva meitene pie taustiņdēļa; vēl naivāks, garš kā maikste basists; bet back-ģitārists - vispār zubrila no 11a kautkāds; bundzinieks centīgs kā boiskauts; bet līderis - nekaunīgs Korsietis kvadrātā: tikpat umatā, tik pat šarmanti komunikabls, tāpat ar ģitāri rīkojas. Kā no LPSR TV konkursa "ko tu proti?" izrubīti. Un visi kopā uzbūvēja masīvu skaņu sienu kā aisbergs. Tik blīvu, ka radīja desmitreižu sapnī dzirdētu šķību harmoniju, bet tur nevarēja atpazīt nekādas "fana dienasgrāmatas". Perfekti tembri - bungādiņu pašsvārstību frekfencei atbilstoši. Nu, pilnīgie`Bloody-Sebastien-Youth`. Tur bija pilnīga stila tīrība, esence, bet ne no mācību grāmatām vai rūpīgām studijām, bet saskaņā ar pašu iekšējām estзtiskajām jūtām. Šie jaunieši ir zvaigžņputekļi-tīrradņi. Ne velti labi ieredzēti globālajās interešu grupās. Joprojām esmu sajūsmā un iedvesmots. Atkal arī man sagribējās uz steidža. Būs jānopūš putekļi no ģitārēm un jāpaceļ noraktie kombji, maiki, jacenes, tķūneri un meģiki..

Aš asaras saskrēja acīs, vērojot kā "mazais brālis" pirmoreiz paņēmis rokās savu pirms dažām stundām klajā nākušo pirmdzimto, nolūkojās tā sejiņā. Viņa skatiens apmēram pauda: "Es nojaušu, ka tas ir brīnumains dārgums, bet nav ne jausmas, ko ar to iesākt. Es zinu, ka tas ir kaut kas svarīgs un dārgs, bet es nezinu vai to (jau) mīlu. Es saprotu, ka tai radībai ir diezgan tiešs sakars ar mani, tapēc esmu līdzatbildīgs, bet es nezinu, ko nozīmē atbildība. Man jābūt stipram, es tāds spēcīgs arī esmu, bet man bail nodarīt pāri. Esmu aizkustināts un maiguma pilns, bet no manis jūs neizspiedīsiet nevienu mīļu vārdu, vai `uci-uci` tipa izpausmes. Es nezinu, vai man ir jābыt pateicīgam kaut kam vai kādam. Es nesaprotu vai esmu atvieglots tagad: vai priecāties, ka gaidīšana beigusies, vai priecāties, ka tagad tikai viss pa īstam sākas. Esmu pārliecināts, ka tagad, kad esmu tētis, esmu arī īsts vīrs un nevienam pat prātā neienāks uzskatīt mani par bērnišķīgu."