- 30.1.12 09:43
- Dārgie vecāki bērniem līdz 3-4 gadiem, ja nu jūs esat izdomājuši, ka vēlaties savus mazuļus mocīt pasākumos, kur klusu un rātni jāsēž, tad lūdzu cienīt citus apmeklētājus un to tomēr nedarīt.
Es te tagad domāju, vai tas tā normāli šāda tipa pasākumos (uz rokkoncertu lūdzu, bet ne jau uz sēžamo un klusi klausāmo), vai arī vienkārši tas neRīgas kultūras līmenis tāds zems. - 9 rakstair doma
- 30.1.12 10:00
-
oj, nerādi šito tekstu ērmanim! :DD "a ko, mums tagad mājās jāsēž, kamēr viņš izaug??!!"
- Atbildēt
- 30.1.12 10:45
-
ja nav mīļas omītes vai kapeiciņas auklītei, tad lai sēž mājās vai izvēlas atbilstošākus pasākumus. Es domāju tādā Skyforger koncertā pāris brēkuļus šurp/turp neviens pat nepamanītu.
- Atbildēt
- 30.1.12 11:03
-
kad Tev pašam būs sīkie, tad sapratīsi, ka tas nav nemaz tik vienkārši.
no otras puses - tad kad mēs beidzot saorganizējam bērnu pieskatītājus un ar vīru aizejam kaut kur divatni pabaudīt un blakus ieriktējas ģimene ar bļaujošiem sīkiem, tad man arī gribas kādam galvu noraut. - Atbildēt
- 30.1.12 12:16
-
Kad man būs sīkie, es ar viņiem nedošos uz pasākumiem, kur tomēr nepieciešams būt klusam un mierīgi nosēdēt. Simtiem cilvēku nav jācieš, lai viens cilvēks vai pārītis arī varētu paklausīties. Un principā fui organizētājiem, jo ne jau par to maksāju, lai brēkuļos klausītos
Jā "galvu noraut" ir diezgan precīzs apzīmējums tā brīža emocijām - Atbildēt
- 30.1.12 11:05
-
Lai arī kā negribētu būt heiterim, bet nevar nepiekrist.
- Atbildēt
- 30.1.12 13:31
-
Es, protams, nezinu, kā būs, kad atnesīšos, bet principā pilnībā piekrītu. Es gribu vest savus sīkos uz kultūras pasākumiem, nu, tur operām un teātriem, bet līdz kaut kādam saprātīgam vecumam (es teiktu, 6-7) tiem jābūt speciāli bērniem domātiem pasākumiem. Ir taču bērnu operas un bērnu teātri. Mani pašu jau no kādiem 2 gadiem vai pat ātrāk vadāja uz simfoniskajiem koncertiem un operām un es atceros, kā es vienkārši aiz spīta un nepatikas sāku kliegt, lai vienam no vecākiem nāktos mani vest ārā. Nu, un tad jau bija forši, varēja padzīvoties un tā :D
Pie tam - ja jau es gribu iet uz pasākumu, tātad es viņu gribu izbaudīt un tad jau vairs nav svarīgi, vai brēc mans vai cita bērns, bet bauda tak tiek traumēta! Tad labāk meklēt kādu, kas var pieskatīt, vai arī, sliktākajā gadījumā, pasākumu izlaist un mēģināt viņu skatīties/klausīties kādā kvalitatīvā ierakstā, kamēr sīči guļ. Kaut kā tā, jā. - Atbildēt
- 30.1.12 17:30
-
Kad pašam mājās ir bērni, tad par svešiem ķērcošiem bērniem ir prieks — šādenfroide par to, ka redzi, kā beidzot citiem jāsavalda savi mazuļi, kamēr tu te vari sēdēt kājpārkāju izgāzies krēslā. Assuming, ka brēkšana pārmērīgi neievelkas, protams.
Bet ikdienišķāks un pretīgāks bērnu nacisms ir cilvēku viebšanās pat par to, ka kāds ir uzdrošinājies ar savu bērnu/bērniem ierasties tai pašā iemīļotajā ēstuvē, kur viņi ir atnākuši paēst — tur var gūt gauži depresīvu ieskatu bezjēdzīgā tolerances trūkumā. - Atbildēt
- 30.1.12 17:36
-
aha, ja tā brēkšana būtu biju reizes pāris, nevis praktiski katrā klusajā brīdī, tad jau būt ok.
ēstuve tas ir citādāk, tur jau nevar būt pretenziju uz klusuma ievērošanu. - Atbildēt
- 4.2.12 01:20
-
Es šito kādreiz kaut kur iepieminēju, jo bija kāzuss ar bļaurīšiem kora koncertā un dabūju atpakaļ par to, ka jāciena vecāki, kuriem ir bērni.
Un tad es beigās nesapratu, kā man būt. - Atbildēt