Vistas sīpols.

Konakri arī skāruši plūdi.

Es neesmu ne labs, ne slikts.

It's another morning, there's no ending to my story.

Ņemot vērā to, ka es strādāju multikulturālā vidē, es darbā atturos no nievājošiem komentāriem par skudrām, lai arī skudras ir vienmēr klātesošas. Mēdzu sev atgādināt, ka nepatika pret skudrām var nebūt universāla visās kultūrās, un var būt arī kultūras, kurās skudras ir godājami dzīvnieki.

Lietus gāzes.

Man ļoti nepatīk totalitārisms.

SOLDIER, First Class.

Dažas dienas pirms Death Stranding 2 iznākšanas publicēta, šķiet, spēles tituldziesma amerikāņu dziedātājas Karolīnas Polačekas izpildījumā ar video identitātes dokumentu stilistikā. Death Stranding 2 iznāk rīt, 26. jūnijā.

https://www.youtube.com/watch?v=pilme9tCBJw

In May 1856, still living in reduced circumstances in Berlin, Stirner fell into a “nervous fever”, seemingly after being stung in the neck by an insect. Following a brief remission, he died on 25 June (aged 49 years and 8 months). His death went largely unnoticed by the outside world.

It might look as if there is a stark contrast between the often melodramatic and provocative tone of Stirner’s best-known work, on the one hand, and the more mundane, sometimes poignant, events of his own solitary life, on the other. However, commentators often strive to link his life and philosophical views more closely. John Henry Mackay, for example, emphasizes the “ataraxic” dimension of The Ego and Its Own, and portrays Stirner’s life as an authentic embodiment of the emotional detachment that the egoist must cultivate in order to avoid being enslaved by their own passions and commitments. Even the pathos of Stirner’s death is said to reflect the egoist’s refusal to love life, or fear death, excessively (Mackay 1914: 212).

Rattus.

Apsveicu Starptautiskajā bēgļu dienā. Novēlu, lai jūs nekad nebūtu spiesti kļūt par bēgļiem un tikmēr atbalstītu tos, kuriem ir nācies bēgt.

Varat iedomāties – kā būtu, ja odi varētu publicēt savus ierakstus cibā. Viņu ir tik daudz, viņi piepildītu visu cibu ar saviem ierakstiem.

Neiespējami pateikt.

Kinšasā plūdi.

Καλά, Ιγκμάρς – τάξει. Ωραία! Καλά, λοιπόν.

Latvijas simtgadīgais sīpols.

Uz nenoteiktu laiku izslēdzu iespēju komentēt anonīmi. Jācer, ka kukaiņi nākotnē mācēs reģistrēties sviesta cibā.

Ja zinātniski tehniskais progress nozīmē, ka kukaiņi varēs komentēt sviesta cibā, tad es noteikti atbalstu zinātniski tehnisko progresu, lai uzzinātu viņu domas par dzīves jēgu.

Interesanti, ko kukaiņi domā par dzīves jēgu.

Pēdējā laikā daudz domāju par dzīves jēgu.

Grūti iedomāties, kāda būs mana dzīve pēc 100 002 000 gadiem.

Ja vēlaties ideju 3D drukāšanas projektam, es varu ieteikt diženo Cilvēktiesību konusu.

Kīra Lielā diženais Cilvēktiesību cilindrs.

Es esmu pret totalitārismu.

Bianchi.

Kiprā visi turpina lietot plastmasas salmiņus, tikai tagad tiem uz iepakojuma ir rakstīts "reusable" (atkārtoti izmantojams). Protams, regulējums neaizliedz personai izmest atkārtoti izmantojamos plastmasas izstrādājumus pēc pirmās lietošanas reizes.

Rosin the bow.

Ja vien jūs redzētu mani pēc 10 000 gadiem.

Kaut kā iepatikās hibrīda neilona stīgu ģitāra ar 45 mm grifa slieksni, ko netīšām nopirku, jo bija ļoti laba cena.

Ienīstu skudras, bet kukaiņu iznīcinātājs uz manu biroju nāk tikai tad, kad esmu ļoti aizņemta un nevaru atvēlēt laiku kukaiņu iznīcināšanai.

In the Cypriot context.

Kad man būs tetovēšanas mašīna, es sevi visu pārkrāsošu melnā krāsā un uz atlikušo dzīvi izskatīšos pēc velna.

Man šodien pēc darba ir tāds plāns – nopirkšu Lao Gan Ma un kārtīgi saēdīšos.

Laiks jaunai frizūrai.

Esmu sajūsmā par Valodu mājas izdoto Aleksandra Etkinda “Krievija pret mūsdienīgumu” tulkojumu. Ļauj daudz labāk saprast jau nojausto, tajā skaitā to, kā Krievijas intereses ir pret Zaļo kursu.

Ipomejas parastās – viengadīgi vīteņaugi.

Mirror, mirror, the reflection of the law.

Dice roll 12.

Apēdu pusdienu sviestmaizi, kurai arī no rīta biju pielicis klāt pēdējo Lao Gan Ma no burkas. Tagad man ir patiešām slikta dūša. Iespējams, nāksies vemt papīrgrozā.

Man šodien ir slikta dūša, jo tomēr vakar apēdu visu Lao Gan Ma.

Kopš manam telefonam ir melnbalts ekrāns, es neatšķiru melnbaltās fotogrāfijas no krāsainajām.

Tagad pats svarīgākais – nesaēsties pārāk daudz Lao Gan Ma, lai rīt darbā atkal nebūtu zarnu darbības traucējumu.

Jau pagājis aptuveni gads bez nikotīna. Vakar gāju uz veikalu un domāju – varbūt jānopērk tikai viens tvaiku zīmulis, varbūt man no tā neradīsies ieradums. Šeit joprojām tos pārdod ar visādiem aromātiem, apsvēru to kā labu veidu kā uzlabot garastāvokli. Tomēr beigās tā vietā nopirku aizliegto Lao Gan Ma ar liellopa gaļas gabaliem, un tagad esmu atkarīgs no tā.

Kādēļ es pirms desmit gadiem neinvestēju zeltā?

Es saožu vardes.

I smell frogs.

Domus Transitoria.

Turpinu skatīties populāros japāņu animācijas seriālus, kurus esmu palaidis garām pēdējo gadu laikā. Noskatījos abas Solo Leveling sezonas un Chainsaw Man. Par Chainsaw Man gribētu teikt dažas kritiskas lietas, bet tā drīzāk būtu taisnošanās par to, ka man patīk kaut kas, kas objektīvi nav līdz galam labs.