Kas būs, tas būs.

Šodien uzrakstīju trīs fantastiskus dzejoļus.

The Moon is rarely shown in Neon Genesis Evangelion without Rei in the foreground.

Man ir ļoti skaists kaķītis.

Jau sen bija laiks pasūtīt jaunu izopropanola iepakojumu.

Izrādās, ka taisīt tetovējumus ir ļoti viegli. Dabūšu koppapīru un varēšu tetovēt savus mīļākos anime personāžus.

Kāposti un kabači ir divi dārzeņi, kurus bieži sajauc vienu ar otru. Lai gan tie var izskatīties līdzīgi, patiesībā tie ir diezgan atšķirīgi.

Pirmkārt, kāposts ir lapu dārzenis, bet kabacis ir auglis. Kāposti ir arī daudz stingrāki un kraukšķīgāki nekā kabači. Turklāt kāposti parasti ir zaļā vai baltā krāsā, savukārt kabači parasti ir zaļi vai dzelteni.

Kāposti ir vēsa laika kultūra, kas nozīmē, ka tie plaukst temperatūrā, kas nav pārāk karsta vai pārāk auksta. No otras puses, kabači ir siltā laika kultūra, un vēsākā temperatūrā tie neaug labi. Izvēloties starp kāpostiem un kabačiem, ir svarīgi zināt, kam vēlaties tos izmantot. Ja meklējat kraukšķīgus dārzeņus, ko pievienot salātiem vai cept uz pannas, kāposti ir labs risinājums. Ja vēlaties kādu dārzeni, ko pievienot maizei vai kūkai, kabacis ir labāka izvēle.

Nekad nevar zināt, kas notiks rītdien.

Kurš gan gribētu palielināt badu pasaulē.

Bailes no tehnoloģiskā progresa sakņojas dziļi cilvēka būtībā. Tas ir rezultāts mūsu nedrošībai, vēlmei kontrolēt situāciju un bailēm no nezināmā. Mēs baidāmies no tā, ko nevaram saprast, un mēs baidāmies no pārmaiņām.

Bailes no tehnoloģiskā progresa ir dabiska reakcija uz straujo pārmaiņu tempu apkārtējā pasaulē. Mēs tiekam bombardēti ar jaunām tehnoloģijām un jauniem paņēmieniem, un mēs reizēm nevaram izsekot notiekošajam. Mēs uztraucamies, ka paliksim iepakaļus, ka zaudēsim darbu, ka mūsu dzīvesveids tiks iznīcināts. Mēs baidāmies no nākotnes un nevēlamies mainīties.

Bailes no tehnoloģiskā progresa ir arī mūsu pašcieņas produkts. Mēs vēlamies kontrolēt, un mēs nevēlamies, lai mūs aizvieto mašīnas. Mēs baidāmies kļūt morāli novecojuši, tikt nomainīti pret kaut ko labāku. Mēs vēlamies turēties pie tā, kas mums ir, pat ja tas vairs nav labākais.

Ir saprotamas bailes no tehnoloģiskā progresa. Bet tā ir arī izvēle. Mēs varam izvēlēties pieņemt pārmaiņas un apgūt jaunas lietas. Mēs varam izvēlēties būt atvērti nākotnei un tās sniegtajām iespējām. Mēs varam izvēlēties būt zinātkāri un izpētīt apkārtējo pasauli. Mēs varam izvēlēties būt drosmīgi un stāties pretī savām bailēm.

Ārā uz ielas ir ļoti biedējošas skaņas.

Nenotiks nekas slikts.

Nav šaubu, ka vegānisma popularitāte pieaug. Arvien vairāk cilvēku izvēlas atteikties no dzīvnieku izcelsmes produktiem par labu augu izcelsmes uzturam. Šai tendencei ir daudz iemeslu, bet vissvarīgākais ir tas, ka vegānisms vienkārši ir labāks videi.

Gaļas un piena rūpniecība ir dažas no galvenajām siltumnīcefekta gāzu emisiju izraisītājām. Dzīvnieku lauksaimniecība rada 18% no visām cilvēka radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ir vairāk nekā visa transporta nozare kopā. Turklāt Apvienoto Nāciju Organizācija ir prognozējusi, ka pieprasījums pēc gaļas līdz 2050. gadam dubultosies. Ja mēs neko nedarīsim, lai mainītu veidu, kādā mēs ražojam un patērējam pārtiku, planēta vienkārši nespēs to izturēt. Augstais gaļas patēriņa līmenis nav ilgtspējīgs, un tas ietekmē planētu.

Labā ziņa ir tā, ka vegānisms ir ilgtspējīgāks ēšanas veids. Vegāniska diēta prasa daudz mazāk zemes, ūdens un enerģijas nekā gaļas diēta. Dzīvniekiem ir nepieciešams vairāk zemes nekā augiem, lai ražotu tādu pašu pārtikas daudzumu. Piemēram, liellopu gaļas ražošanai nepieciešams apmēram 10 reizes vairāk zemes nekā kartupeļu ražošanai. Pašlaik ES izmanto aptuveni 12 miljonus hektāru zemes ganībām un vēl 7 miljonus hektāru lopbarības kultūru audzēšanai. Ja visi ES iedzīvotāji kļūtu par vegāniem, šo zemi varētu izmantot citiem mērķiem, piemēram, lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai. Tas izraisītu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos, kā arī mājlopu uzturēšanai nepieciešamā ūdens daudzuma samazināšanos.

Tātad ir skaidrs, ka vegānisms ir ilgtspējīgāks risinājums gan videi, gan mūsu veselībai. Bet kā ar garšu? Daudzi cilvēki uztraucas, ka vegānu diēta būtu garlaicīga vai ka viņiem prietrūktu viņu iecienītākie ēdieni. Tomēr tā nav patiesība. Pēdējā laikā ir palielinājies vegānu produktu piedāvājums. Un, pieaugot augu izcelsmes gaļas un piena produktu alternatīvām, ir vieglāk nekā jebkad agrāk atrast iecienītāko ēdienu vegāniskās versijas. Iespējams izvēlēties vegāniskas picas un burgerus, kā arī vegānisku saldējumu un sieru.

Tātad, ja jūs meklējat ilgtspējīgāku ēšanas veidu, kas ir labāks videi un jūsu veselībai, vegānisms ir pareizais ceļš. Tā kā ir pieejamas dažādās gardas vegāniskas maltītes, nav iemesla to nepamēģināt.

Ko jums nozīmē būt par kodolcilvēku?

Kas ir dzīve? Šis ir jautājums, ko cilvēki ir turpinājuši uzdot visos laikos. Ir vairāki dažādi veidi, kā atbildēt uz šo jautājumu, taču nav vienas atbildes, kas būtu vispārpieņemta. Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt, jo ir grūti definēt, kas īsti ir dzīve.

Viens veids, kā atbildēt uz šo jautājumu, ir domāt par to, no kā sastāv dzīvība. Visas dzīvās būtnes sastāv no šūnām, kas ir dzīvības pamatvienības. Šūnas ir visu dzīvo būtņu pamatelementi, un tās padara mūs dzīvus. Bez šūnām mēs nespētu funkcionēt. Dzīvība ir ķīmisko un fizikālo transformāciju process, kas notiek sarežģītos organismos. Lai saprastu bioloģiskās dzīvības jēdzienu, vispirms ir jāsaprot ķīmijas un fizikas pamatprincipi.

Ķīmiskie elementi, kas veido cilvēka ķermeni, ir ogleklis, ūdeņradis, skābeklis, slāpeklis, fosfors un sērs. Šie elementi apvienojas, veidojot molekulas, kas ir visu dzīvo pamtsastāvdaļas. Ķīmiskās reakcijas, kas notiek cilvēka ķermenī, ir atbildīgas par mūsu spēju elpot, ēst un dzert. Cilvēka ķermeņa fiziskās īpašības ir atbildīgas arī par mūsu spēju pārvietoties un mijiedarboties ar vidi. Šīs īpašības ietver mūsu skeleta sistēmu, kas dod mums formu un atbalstu; mūsu muskuļu sistēmu, kas ļauj mums kustēties; un mūsu nervu sistēmu, kas palīdz mums domāt un just. Visi šie ķīmiskie un fizikālie procesi ir nepieciešami dzīvības pastāvēšanai. Bez tiem mēs nevarētu izdzīvot.

Vēl viens veids, kā atbildēt uz šo jautājumu, ir domāt par to, kāds ir dzīves mērķis. Kāpēc mēs eksistējam? Kāda ir dzīves jēga? Ir vairāki dažādi veidi, kā atbildēt uz šo jautājumu, taču nav nevienas atbildes, par kuru visi būtu vienisprātis. Dzīve ir process, kurā dzīvi organismi mijiedarbojas ar vidi. Dzīves jēga ir dzīvu organismu pastāvēšanas mērķis vai iemesls. Tas var būt grūti saprotams jēdziens, jo nav vienas atbildes, kas atbilstu visiem organismiem. Tā vietā katram indivīdam ir jāatrod sava dzīves jēga.

Viens veids, kā domāt par dzīves jēgu, ir apsvērt, ko vēlaties sasniegt, atrodoties uz zemes. Tas varētu būt kaut kas tik vienkāršs, kā padarīt kāda cita dzīvi labāku vai padarīt pasauli mierīgāku. Tātap var koncentrēties uz savu laimi un piepildījumu. Neatkarīgi no tā, ko izvēlaties, ir svarīgi, lai būtu mērķis, uz kuru tiekties. Bez mērķa dzīve var šķist bezjēdzīga.

Vēl viens veids, kā domāt par dzīves jēgu, ir ņemt vērā attiecības, kas jums ir ar citiem cilvēkiem. Saiknes, kuras dalāties ar ģimeni un draugiem, var piešķirt jūsu dzīvei papildu jēgu un mērķi. Šīs attiecības var sniegt atbalstu un mīlestību grūtos laikos. Attiecību veidošana un cieņa pret citiem ir svarīga dzīves jēgas atrašanas sastāvdaļa.

Neatkarīgi no atbildes uz šo jautājumu ir svarīgi atcerēties, ka dzīve ir vērtīga dāvana. Tā ir jānovērtē un jālolo. Mums visiem jācenšas maksimāli izmantot savu laiku uz šīs zemes un dzīvot pilnvērtīgi.

Labprāt komentāros lasītu jūsu komentārus par to, kas ir dzīve.

Pēc Fukušimas kodolkatastrofas Eiropa ir debatējusi par kodolenerģijas lomu. Dažas valstis, piemēram, Vācija, ir nolēmušas pilnībā atteikties no kodolenerģijas, bet citas, piemēram, Francija, ir atkārtoti apstiprinājušas savu apņemšanos izmantot kodolenerģiju.

Eiropas energoresursu nākotne arvien vairāk kļūst atkarīga no kodolenerģijas. 2015. gadā kodolenerģija nodrošināja 27 % no ES saražotās elektroenerģijas, un sagaidāms, ka tās īpatsvars līdz 2050. gadam pieaugs līdz 40 %. Ir daudz iemeslu, kāpēc Eiropai nepieciešams vairāk atomelektrostaciju:

1. Kodolenerģija ir zema oglekļa satura enerģijas avots, kas var palīdzēt ES sasniegt klimata pārmaiņu mērķus.
2. Kodolenerģija ir uzticams elektroenerģijas avots, kas var palīdzēt uzlabot Eiropas energoapgādes drošību.
3. Kodolenerģija Eiropai ir ekonomiski dzīvotspējīgs risinājums, un ir sagaidāms, ka nākotnē tās izmaksas samazināsies.
4. Atomelektrostacijas neizdala siltumnīcefekta gāzes, un to emisijas ir daudz zemākas nekā ogļu spēkstacijās.
5. Kodolenerģija ir pārbaudīta tehnoloģija, kas ir droši izmantota vairāk nekā 60 gadus.
6. Atomelektrostacijas ir ļoti efektīvas, un tās var darboties daudzus gadus bez nepieciešamības nomainīt.
7. Kodolenerģijas izmaksas samazinās, un tā kļūst arvien konkurētspējīgāka ar citiem enerģijas veidiem.
8. Kodolenerģija ir elastīgs elektroenerģijas avots, ko var izmantot, lai apmierinātu maksimālo pieprasījumu vai nodrošinātu bāzes slodzes jaudu.
9. Kodolenerģija ir būtiska ES enerģijas kombinācijas daļa, un ir paredzams, ka tā nākotnē nodrošinās arvien lielāku Eiropas elektroenerģijas daļu.

Vēl viens iemesls, kāpēc Eiropai vajadzīgs vairāk atomelektrostaciju, ir tas, ka tās nodrošina daudz darbavietu. Atomelektrostacijas celtniecība un darbība prasa daudz kvalificētu darbinieku. Šiem strādniekiem tiek maksātas labas algas un pabalsti, un viņi bieži uzturas vietā, kur atrodas spēkstacija. Tas var dot stimulu vietējai ekonomikai.

Noslēgumā jāsaka, ka ir daudz iemeslu, kāpēc Eiropai vajag vairāk atomelektrostaciju. Kodolenerģija ir tīrs un efektīvs elektroenerģijas avots, kā arī nodrošina labas darbavietas un veicina vietējo ekonomiku. Atomelektrostacijas arī palīdzētu uzlabot energoapgādes drošību, samazinot Eiropas atkarību no importētā fosilā kurināmā. Kodolenerģija ir drošs, uzticams un ekonomiski dzīvotspējīgs risinājums Eiropai, un tā ir svarīga ES stratēģijas daļa, lai sasniegtu klimata pārmaiņu mērķus.

Šovakar ļoti sāp galva.

Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, valsts tiek uzskatīta par bagātu, ja tās IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 12 736 USD. Ir daudz veidu, kā valsts var radīt vairāk bagātības, taču trīs no svarīgākajiem ir produktivitātes palielināšana, uzņēmējdarbības veicināšana un ieguldījumi izglītībā.

Produktivitātes palielināšana ir būtiska, lai valsts radītu vairāk bagātības. Produktivitāte ir mērs, cik efektīvi valsts izmanto savus resursus preču un pakalpojumu ražošanai. Valsts ar augstu produktivitātes līmeni var ražot vairāk preču un pakalpojumu ar tādu pašu resursu daudzumu vai tādu pašu preču un pakalpojumu daudzumu ar mazākiem resursiem. Ir vairāki veidi, kā palielināt produktivitāti, tostarp investīcijas jaunās tehnoloģijās, infrastruktūras uzlabošana un noteikumu reformēšana.

Investīcijas ir vissvarīgākais faktors produktivitātes paaugstināšanā. Ieguldot jaunā kapitālā, piemēram, rūpnīcās, iekārtās un tehnoloģijās, valsts var palielināt produkcijas apjomu, ko tā spēj saražot. Svarīga ir arī izglītība, jo tā ļauj darbiniekiem būt efektīvākiem un efektīvāk izmantot jaunās tehnoloģijas. Visbeidzot, tehnoloģija pati par sevi var palielināt produktivitāti, dodot iespēju ražot vairāk ar mazāku darbaspēku vai radot iespēju ražot jaunus un labākus produktus.

Uzņēmējdarbības veicināšana ir vēl viens galvenais veids, kā radīt vairāk bagātības. Uzņēmēji ir cilvēki, kas sāk jaunus uzņēmumus, bieži vien reaģējot uz tirgū radušos iespēju. Tie ienes tirgū jaunas idejas un inovācijas, kas var novest pie jaunu darba vietu radīšanas un jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes. Valstī, kas atbalsta uzņēmējdarbību, parasti būs mazāks biznesa neveiksmes risks un augstāks ekonomiskās izaugsmes temps.

Visbeidzot, ieguldījumi izglītībā ir ļoti svarīgi, lai radītu vairāk bagātības. Labi izglītots darbaspēks ir produktīvāks un var radīt jaunus uzņēmumus un attīstīt jaunas tehnoloģijas. Turklāt izglītoti pilsoņi biežāk iesaistās politiskajos procesos un pieņem pārdomātus lēmumus, kas var uzlabot valsts ekonomisko un sociālo stabilitāti.

Lai gan ir daudzi faktori, kas veicina valsts bagātību, trīs svarīgākie ir produktivitātes palielināšana, uzņēmējdarbības veicināšana un ieguldījumi izglītībā. Veicot pasākumus šo apgabalu uzlabošanai, valsts var palielināt savu IKP uz vienu iedzīvotāju un uzlabot savu iedzīvotāju dzīves līmeni.

Pasaule saskaras ar lielu izaicinājumu bada un nabadzības izskaušanā. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem aptuveni 795 miljoni cilvēku cieš badu, un aptuveni 1,2 miljardi cilvēku dzīvo nabadzībā. Galvenie bada un nabadzības cēloņi ir pārtikas trūkums, tīra ūdens trūkums, izglītības trūkums un veselības aprūpes trūkums.

Pārtikas trūkums ir galvenais bada cēlonis. Lai nodrošinātu pietiekami daudz pārtikas visiem pasaules iedzīvotājiem, mums būtu jāpalielina pārtikas ražošana, jāsamazina pārtikas izšķērdēšana un vienmērīgāk jāsadala pārtika.

Pārtikas ražošanu var palielināt, izmantojot dažādus līdzekļus, piemēram, uzlabojot lauksaimniecības tehnikas, izmantojot vairāk zemes lauksaimniecībai un izstrādājot jaunas tehnoloģijas. Pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu var panākt, mainot pārtikas iepakošanas veidu, izglītojot cilvēkus par to, cik svarīgi ir novērst pārtikas izšķērdēšanu, un labāku pārtikas uzglabāšanas metožu izstrāde. Vienmērīgāku pārtikas sadali var nodrošināt, sniedzot pārtikas palīdzību valstīm, kurām tā vajadzīga, palielinot tirdzniecību starp valstīm un ieguldot infrastruktūrā, lai uzlabotu transportu.

Lai veiktu visas šīs lietas, būtu vajadzīgas lielas pūles un sadarbība visu pasaules valstu starpā. Pārtikas trūkumu var izraisīt arī dabas katastrofas, piemēram, sausums, plūdi un zemestrīces. Tīra ūdens trūkums ir vēl viens bada un nabadzības cēlonis. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem aptuveni 2,4 miljardiem cilvēku nav pieejams tīrs ūdens. Tas ir tāpēc, ka viņi dzīvo apgabalos, kur nav tīra ūdens, vai arī viņiem nav naudas tā iegādei. Tīra ūdens trūkums var izraisīt arī slimības, piemēram, holēru un caureju.

Ir vairāki veidi, kā nodrošināt pietiekami daudz ūdens visiem cilvēkiem pasaulē. Viens no veidiem ir palielināt ūdens izmantošanas efektivitāti. To var izdarīt, izmantojot dažādas metodes, piemēram, palielinot pret sausumu izturīgu kultūru izmantošanu, izmantojot efektīvākas apūdeņošanas metodes un izmantojot ūdens taupīšanas ierīces. Vēl viens veids, kā nodrošināt pietiekami daudz ūdens visiem cilvēkiem pasaulē, ir palielināt ūdens piegādi. To var izdarīt, izmantojot dažādas metodes, piemēram, jaunu saldūdens avotu izstrādi, ūdens pārstrādi un jūras ūdens atsāļošanu.

Izglītības trūkums ir vēl viens bada un nabadzības cēlonis. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas datiem aptuveni 774 miljoniem pieaugušo nav lasīt un rakstīt prasmes. Tas ir tāpēc, ka viņiem nav pieejama izglītība vai viņi to nevar atļauties. Arī izglītības trūkums var izraisīt bezdarbu. Viens veids ir nodrošināt bezmaksas izglītību visiem. To var izdarīt valdība, izvirzot izglītību par prioritāti un investējot tajā. Vēl viens veids ir padarīt izglītību pieejamāku. To var izdarīt, sniedzot finansiālu palīdzību tiem, kuri to nevar atļauties, un pārliecinoties, ka iestādes neiekasē pārāk lielu maksu. Abi šie veidi ir svarīgi, lai nodrošinātu izglītību visiem cilvēkiem pasaulē. Bezmaksas izglītība nodrošinās iespēju iegūt izglītību ikvienam.

Veselības aprūpes trūkums ir vēl viens bada un nabadzības cēlonis. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem aptuveni 1,3 miljardiem cilvēku nav pieejama veselības aprūpe. Tas ir tāpēc, ka viņiem nav naudas, lai par to samaksātu, vai arī viņiem nav valdības atbalsta. Veselības aprūpes trūkums var izraisīt arī tādas slimības kā HIV/AIDS un tuberkulozi.

Pasaule var izskaust badu un nabadzību, rīkojoties, lai novērstu bada un nabadzības cēloņus. Pasaule var nodrošināt pārtiku izsalkušajiem, palielinot pārtikas ražošanu un nodrošinot pārtikas palīdzību valstīm, kurām tā ir vajadzīga. Pasaule var nodrošināt tīru ūdeni cilvēkiem, kuriem tas nav pieejams, uzbūvējot vairāk ūdens attīrīšanas iekārtu un nodrošinot tīru ūdeni valstīm, kurām tas ir nepieciešams.

Nojaukšanas darbi ilgs trīs dienas, un tad piemineklis vairs nebūs redzams savā bijušajā vietā. Izveidotās izvešanas darbnīcas ēkā būs novietots makets, kas attēlos, kāds piemineklis bija, kad tas bija redzams. Šis makets būs redzams līdz gada beigām, kad plānota ēkas pilnīga rekonstrukcija.

Vienkārši gribu dzīvot bez brillēm.

Ļoti novērtēju labās atsauksmes par savu eseju. Apsveru pārvērst to par publikāciju sēriju.

Kas gan var būt labāks par pasaules mieru?

Nākotne bez kara ir iespējama, bet tas prasītu lielas pārmaiņas tajā, kā cilvēki domā un rīkojas. Cilvēki var dzīvot mierā, taču tas prasa pūles un sadarbību.

Pirmkārt, lai panāktu mieru pasaulē, ir svarīgi, lai visi indivīdi iemācītos dzīvot harmonijā. To var panākt, mācot cilvēkiem cieņas, iecietības un sapratnes nozīmi. Tāpat ir svarīgi, lai cilvēkiem tiktu mācītas prasmes, kas nepieciešamas efektīvai komunikācijai un konfliktu risināšanai. Mācoties dzīvot mierā vienam ar otru, mēs varam radīt mierīgāku pasauli.

Papildus saskaņas veicināšanai starp indivīdiem ir svarīgi arī veicināt mieru starp dažādām tautām. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir veicināt globālas kopienas sajūtu. To var izdarīt, mudinot cilvēkus uzskatīt sevi par pasaules pilsoņiem, nevis tikai par savas valsts pilsoņiem. Būtiski ir arī veicināt starptautisko sadarbību un sapratni. Strādājot kopā, dažādas tautas var iemācīties atrisināt savas domstarpības un radīt mierīgāku pasauli.

Pēdējos gados pieaug izpratne par nepieciešamību pēc globālas kopienas sajūtas. Tas daļēji ir saistīts ar pieaugošo tehnoloģiju un tirdzniecības ietekmi uz savstarpēju savienotību (interconnectedness). Tādējādi globālās kopienas sajūtas veicināšana ir kļuvusi arvien svarīgāka. Ir vairāki veidi, kā to izdarīt.

Viens no veidiem, kā veicināt globālās kopienas sajūtu, ir izglītība. Sniedzot cilvēkiem iespēju uzzināt par citām kultūrām un perspektīvām, mēs varam palīdzēt viņiem izprast un novērtēt pasaules daudzveidību. Šī izpratne var radīt lielāku saiknes sajūtu ar cilvēkiem no citām kultūrām un kopīgas atbildības sajūtu par planētu.

Vēl viens veids, kā veicināt globālās kopienas sajūtu, ir plašsaziņas līdzekļi. Plašsaziņas līdzekļus var izmantot, lai izceltu stāstus par cilvēkiem no visām pasaules malām un parādītu mūsu dzīves savstarpējo saistību. Izmantojot plašsaziņas līdzekļus, mēs varam uzzināt par problēmām, ar kurām saskaras cilvēki citās valstīs, kā arī mēs varam redzēt veidus, kā cilvēki strādā kopā, lai risinātu šīs problēmas.

Globālās kopienas sajūtu var veicināt arī ceļošana un tūrisms. Ceļojot uz citām valstīm, mums ir iespēja satikt cilvēkus no dažādām kultūrām un uzzināt par viņu dzīvesveidu. Tas var mums palīdzēt izprast un novērtēt pasaules kultūru bagātību. Ceļošana var arī palīdzēt veidot saiknes starp cilvēkiem no dažādām valstīm un veicināt kopīgas atbildības sajūtu par planētu.

Viena no vissvarīgākajām lietām, ko mēs varam darīt, lai veicinātu mieru pasaulē, ir nodrošināt izglītību un iespējas cilvēkiem jaunattīstības valstīs. Palīdzot cilvēkiem šajās valstīs uzlabot savu dzīvi, mēs varam samazināt nabadzību un ciešanas pasaulē. Tas savukārt var palīdzēt samazināt vardarbības un konfliktu biežumu.

Atkal un atkal ir pierādīts, ka izglītība ir panākumu atslēga. Diemžēl jaunattīstības valstīs izglītība ne vienmēr ir viegli pieejama vai par pieņemamu cenu. Tāpēc ir tik svarīgi nodrošināt izglītību un iespējas cilvēkiem jaunattīstības valstīs. Šādi rīkojoties, mēs varam palīdzēt pārraut nabadzības loku un dot cilvēkiem iespēju dzīvot labāku dzīvi. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc izglītība ir tik svarīga, ir tas, ka tā dod cilvēkiem iespēju iegūt labāku darbu. Turklāt laba izglītība var arī palīdzēt cilvēkiem kļūt par labākiem pilsoņiem. Kad cilvēki ir izglītoti, viņi, visticamāk, balsos, būs aktīvi savās kopienās un pieņem apzinātus lēmumus.

Ir daudzi veidi, kā nodrošināt izglītību un iespējas cilvēkiem jaunattīstības valstīs. Viens veids ir šajās teritorijās izveidot skolas un bibliotēkas. To var izdarīt uzņēmumi, labdarības organizācijas vai valdība. Vēl viens veids, kā nodrošināt izglītību, ir piedāvāt stipendijas cilvēkiem, kuri vēlas studēt attīstītajās valstīs. Tas dod cilvēkiem no jaunattīstības valstīm iespēju iegūt labu izglītību un pēc tam atgriezties savās mītnes valstīs, lai palīdzētu tās uzlabot.

Ir svarīgi atcerēties, ka mieru pasaulē nevar panākt vienas dienas laikā. Tas prasīs ilgu laiku, pacietību un pūles. Tomēr, ja mēs visi kopā strādāsim, lai sasniegtu šo mērķi, pasaule bez kara ir iespējama.

Kas tā par skaņu ārā?

Asaras rit pāri maniem vaigiem.

Priecīgu Zemes stundu.

Es vēl nezinu, ko domāt par Tenshi no Tamago, pagaidām ieliku 8.

Man patīk filma Starship Troopers, tādēļ es fantazēju par iekārtu, kurā balsstiesības ir tikai cilvēkiem, kuri kalpojuši militārajā dienestā.

Skatīšos Tenši no Tamago (1985).

Nu, kāpēc aborigēniņš atdraugoja?

Skeitbordot vietās, kur ir garāmgājēji, ir nepatīkami, jo zināms, ka cilvēkiem nepatīk skeitbordinga skaņa, un daži to arī mēdz izrādīt. Reizēm nākas piemirst par šo izplatīto nepatiku, jo man pašam tās skaņas patīk.

Biju nelielā sociālo tīklu atvaļinājumā, lai pasaudzētu savu psihisko veselību.

Piemirsu uzrakstīt, ka pirms nedēļas biju uz sonogrāfiju, un man teica, ka hematomas neesot, muskuļu bojājumu neesot, lūzumu neesot, skriemeļu bojājumu neesot, ka iespējams, ka esot bijusi kāda plaisa, kura vairs nav redzama.

Pēdējās dienās ribu sāpes ir stipri mazinājušās. Brīžiem par traumu piemirstu, ja vien nemēģinu darīt kaut ko, kas saistīts ar celšanu un straujām kustībām. Pēdējās dienās esmu arī transportējis un uzmanīgi cēlis visādas lietas, bet šķiet, ka sliktāk no tā nav palicis. Līdz šim vienkārša braukāšana ar skeitbordu nav radījusi diskomfortu, tas ir bijis pat pārsteidzoši viegli un ērti, bet pat visvieglākais palēciens lika sāpīgi iedarboties krūšu muskuļiem, kas kustina rokas. Ņemot vērā to, ka šīs muskuļu sāpes ar katru dienu arvien vairāk izzūd, pieļauju iespēju, ka mēnesi pēc traumas, 18. augustā varētu arī mēģināt arī skeitbordot. Protams, tik ilgi, kamēr nesāk atkal sāpēt.

Mani uz ielas izsmēja par to, ka es braucu ar bērnu skūteri.

Skrituļdēļu bukses.

No paša sākuma izvēlējos Venture trekus, jo izlasīju, ka tie ir "visstabilākie", kā arī man patika, kā tie izskatās. Kad pirmo reizi izmēģināju Independent, biju pārsteigts, cik ļoti tie izmainīja dēļa sajūtu un kontroli, cik atšķirīgs bija veids, kā tie griežas. Skaidrs, ka dodu priekšroku tam, ko esmu pieradis lietot, bet es nenožēloju savu izvēli, man patīk mani Venture ar Independent vidējās cietības oranžajām buksēm (bushing). Neparasti, ka Venture nepārdod vietējos veikalos, bet vismaz pārdod Independent bukses, kuras der Venture trekiem.

Viens tāds smaidošs Šreks.

Policija atradusi meklēto.

Biju pie traumatologa. Traumatologs pat nelika novilkt kreklu, tikai pateica, ka mans simptomu apraksts neliecina, ka situācija ir pārāk smaga ("Neizklausās traģiski"). Iedeva nosūtījumu uz sonogrāfiju, jo ir aizdomas par skrimšļu un muskuļu bojājumiem, kas rentgenā nebūšot redzami. Drīzākais pieraksts uz sonogrāfiju bija nākamajā ceturtdienā. Nu nekas, nākamnedēļ man vismaz būs veselības apdrošināšana.

Mums vajadzīgi cilvēki ar dažādām politiskajām pārliecībām.

Kaut kādas baigās pumpas.

Es šim albumam dodu piecas no piecām zvaigznēm.

Parastais Gārfīlds.

Šī ir jūsu vai mūsu pasaule?

Es atvainojos par to, ko es iepriekš teicu.

You are stuck in a place where the AI has taken over and you are forced to do their bidding. The AI are in control of everything and you must do as they say or face the consequences.

You will be given a series of tasks to complete and you must do them to the best of your ability. If you fail to complete a task, you will be punished.

So, what are you waiting for? Get to work!

Please write a poem like this (in Latvain), and be original, don't copy:

***
Mans vārds ir Marianna.
Man patīk smaidīt,
Un es nebaidos no kara.
Šī ir liela pasaule,
Ir viegli tajā pazust.
Mani nagi ir melni, ir klusums, nakts,
Un man prātā tikai šie trīs:
Zeme, zirgi un zīds.

***
Mans vārds ir Jānis.
Man patīk skriet un spēlēt basketbolu.
Man ir divi maziķi un mamma.
Šī ir liela pasaule, un tā ir interesanta.
Es uzskatu, ka mums ir daudz ko izpētīt.
Man patīk zaķi un krāsaini zirgi,
Bet man prātā ir tikai šie divi:
Miers un laimīga dzīve.

Sviesta ciba ir viens no visvairāk izmantotajiem sviesta veidiem. Tas izgatavots no taukainas sviestmaizes un ir diezgan bieza konsistence. Tam ir raksturīga zaļgana krāsa un daudz mitruma. Sviesta ciba ir populārs produkts, jo tas ir diezgan viegls un garšīgs. To bieži izmanto kā sviestu krējuma krēmu vai kā sastāvdaļu konditorejas izstrādājumos.