Šonakt beidzot redzēju sapni. Mēs ar Santu ar vilcienu ceļojām pa Nīderlandi. Bijām kādā lielākā pilsētā, kur mums bija jāsatiek kaut kāda sieviete, ar kuru Santai bija darba darīšanas. Viss bija labi, valdīja jautrs ceļojuma noskaņojums. Mums trijatā bija jāceļo tālāk, lai kaut kur paspētu, tādēļ stacijā biļešu automātos bija steidzīgi jāiegādājas biļetes. Lai paspētu, pirkām biļetes paralēli. Prātā redzēju maršrutu, mums bija jāceļo dienvidu virzienā. Biju drošs, ka man jāiegādājas biļete uz Eindhovenu, bet izrādījās, ka mums jānokļūst kādā citā vietā ar sarežģītu nīderlandiešu nosaukumu. Nekā nevarēju šo nosaukumu uztvert, vairākas reizes par to pārjautāju, līdz Santai izbeidzās pacietība, un viņa teica, ka es drīzāk varu palikt tur, kur es esmu. Uzreiz pēc tam pamodos, un sanāk, ka sapnī es arī paliku stacijā. Tam gan nav nekādas nozīmes, jo tas ir tikai sapnis.