īsas pārdomas par kodolieročiem
Thursday Oct. 13th, 2022 | 21:33
from:: sramgni
Kodolieroči pasaulē ir aukstā kara mantojums. Šobrīd ir vairāk nekā 15 000 kodolieroču, no kuriem vairāk nekā 90% pieder ASV un Krievijai. Šie ieroči apdraud pasauli ne tikai to postījumu dēļ, ko tie varētu izraisīt, ja tos lietotu, bet arī negadījumu vai teroristu uzbrukuma riska dēļ.
Ir vairāki veidi, kā samazināt kodolieroču skaitu pasaulē. Viens no tiem ir tas, ka lielākajām kodolvalstīm jāvienojas par bruņojuma samazināšanas līgumiem, kā tās ir darījušas pagātnē. Cits mērķis ir kodolvalstīm ratificēt Līgumu par visaptverošu kodolizmēģinājumu aizliegumu, kas aizliedz visus kodolieroču izmēģinājumus. Trešais veids ir visām valstīm pievienoties Kodolieroču neizplatīšanas līgumam, kas uzliktu tām saistības neizstrādāt kodolieročus.
Ieroču samazināšanas līgumi ir bijuši veiksmīgi, samazinot kodolieroču skaitu pasaulē. Pirmo šādu līgumu — Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu (START) — ASV un Padomju Savienība parakstīja 1991. gadā. Šī līguma rezultātā abas valstis samazināja kodolieročus. Līdzīgu līgumu, New START līgumu, 2010. gadā parakstīja ASV un Krievija, un tas ir novedis pie tālākas kodolieroču skaita samazināšanas.
Līgumu par visaptverošu kodolizmēģinājumu aizliegumu ir parakstījušas 183 valstis, taču tas vēl nav stājies spēkā, jo to nav ratificējušas visas 44 valstis, kurām ir kodolieroči. Ja šis līgums stātos spēkā, tas aizliegtu visus kodolieroču izmēģinājumus, tādējādi valstīm apgrūtinot kodolieroču izstrādi.
Kodolieroču neizplatīšanas līgums ir starptautisks līgums, kura parakstītāji apņēmās neizstrādāt kodolieročus. 2016. gadā līgumam ir pievienojusies 191 valsts, taču dažas valstis, tostarp ASV, to vēl nav ratificējušas.
Lai samazinātu kodolieroču skaitu pasaulē, būs vajadzīgas lielāko kodolvalstu saskaņotas pūles. Ieroču samazināšanas līgumi un Visaptverošā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma ratifikācija ir divi svarīgi soļi, ko var spert. Visām valstīm ir jāpievienojas Kodolieroču neizplatīšanas līgumam un jāstrādā, lai nodrošinātu tā izpildi. Ar saskaņotiem centieniem pasaule var atbrīvoties no kodolieroču draudiem.
Ir vairāki veidi, kā samazināt kodolieroču skaitu pasaulē. Viens no tiem ir tas, ka lielākajām kodolvalstīm jāvienojas par bruņojuma samazināšanas līgumiem, kā tās ir darījušas pagātnē. Cits mērķis ir kodolvalstīm ratificēt Līgumu par visaptverošu kodolizmēģinājumu aizliegumu, kas aizliedz visus kodolieroču izmēģinājumus. Trešais veids ir visām valstīm pievienoties Kodolieroču neizplatīšanas līgumam, kas uzliktu tām saistības neizstrādāt kodolieročus.
Ieroču samazināšanas līgumi ir bijuši veiksmīgi, samazinot kodolieroču skaitu pasaulē. Pirmo šādu līgumu — Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu (START) — ASV un Padomju Savienība parakstīja 1991. gadā. Šī līguma rezultātā abas valstis samazināja kodolieročus. Līdzīgu līgumu, New START līgumu, 2010. gadā parakstīja ASV un Krievija, un tas ir novedis pie tālākas kodolieroču skaita samazināšanas.
Līgumu par visaptverošu kodolizmēģinājumu aizliegumu ir parakstījušas 183 valstis, taču tas vēl nav stājies spēkā, jo to nav ratificējušas visas 44 valstis, kurām ir kodolieroči. Ja šis līgums stātos spēkā, tas aizliegtu visus kodolieroču izmēģinājumus, tādējādi valstīm apgrūtinot kodolieroču izstrādi.
Kodolieroču neizplatīšanas līgums ir starptautisks līgums, kura parakstītāji apņēmās neizstrādāt kodolieročus. 2016. gadā līgumam ir pievienojusies 191 valsts, taču dažas valstis, tostarp ASV, to vēl nav ratificējušas.
Lai samazinātu kodolieroču skaitu pasaulē, būs vajadzīgas lielāko kodolvalstu saskaņotas pūles. Ieroču samazināšanas līgumi un Visaptverošā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma ratifikācija ir divi svarīgi soļi, ko var spert. Visām valstīm ir jāpievienojas Kodolieroču neizplatīšanas līgumam un jāstrādā, lai nodrošinātu tā izpildi. Ar saskaņotiem centieniem pasaule var atbrīvoties no kodolieroču draudiem.