Bailes no tehnoloģiskā progresa sakņojas dziļi cilvēka būtībā. Tas ir rezultāts mūsu nedrošībai, vēlmei kontrolēt situāciju un bailēm no nezināmā. Mēs baidāmies no tā, ko nevaram saprast, un mēs baidāmies no pārmaiņām.

Bailes no tehnoloģiskā progresa ir dabiska reakcija uz straujo pārmaiņu tempu apkārtējā pasaulē. Mēs tiekam bombardēti ar jaunām tehnoloģijām un jauniem paņēmieniem, un mēs reizēm nevaram izsekot notiekošajam. Mēs uztraucamies, ka paliksim iepakaļus, ka zaudēsim darbu, ka mūsu dzīvesveids tiks iznīcināts. Mēs baidāmies no nākotnes un nevēlamies mainīties.

Bailes no tehnoloģiskā progresa ir arī mūsu pašcieņas produkts. Mēs vēlamies kontrolēt, un mēs nevēlamies, lai mūs aizvieto mašīnas. Mēs baidāmies kļūt morāli novecojuši, tikt nomainīti pret kaut ko labāku. Mēs vēlamies turēties pie tā, kas mums ir, pat ja tas vairs nav labākais.

Ir saprotamas bailes no tehnoloģiskā progresa. Bet tā ir arī izvēle. Mēs varam izvēlēties pieņemt pārmaiņas un apgūt jaunas lietas. Mēs varam izvēlēties būt atvērti nākotnei un tās sniegtajām iespējām. Mēs varam izvēlēties būt zinātkāri un izpētīt apkārtējo pasauli. Mēs varam izvēlēties būt drosmīgi un stāties pretī savām bailēm.