"Būšanai par kristieti" ir konkrēti patiesuma kritēriji. Ne katrs, kurš sevi sauc par kristieti, ir kristietis. Dīvaini, ka šo liberāļiem ir īpaši grūti saprast. Nu, ka kaut kas var būt patiess vai aplams, un ka vārdi var apzīmēt arī šķitumus, kuri ir atkabināti no lietas būtības. Laikam relatīvisma sekas asinsritē.

Nu redzi, tevi nemaz neinteresē atbilde vai iebilde, tu pats esi gudrs un visu zini.

Nē. Tu apgalvo, ka "katrs var sevi saukt par kristieti", es saku, ka nē, "ne katrs, kas uz mani saka..".

Un es savukārt norādu, ka tāpat kā ir, piemēram, īsti un neīsti ugunsdzēsēji, ārsti vai brīvmūrnieki, tā ir arī īsti vai neīsti kristieši. Paredzama šajā gadījumā ir dažu ļaužu nespēja kristietību sasaistīt ar patiesuma/aplamuma kritērijiem.

Ne jau es to nosaku, to nosaka pats Dievs, Viņa ieceltie kalpotāji jeb īsumā - baznīca. Šādi patiesa kristieša skaidrie kritēriji pastāv. Protams, ierindas kristieša uzdevums ir neklusēt, kad kaut ko nekristīgu uzdod par kristīgu.