Kad es pildu politiskās orientācijas testus, vienmēr tieku netaisnīgi aizbīdīts anarhisma virzienā un beigās nosaukts par kreiso liberāli. Bet es domāju, ka es neesmu liberālis, vismaz ne klasiskajā šī vārda nozīmē. Skaidrs, ka Latvijas populārajā valodā par liberāļiem (liberastiem) tiek saukti cilvēki, kas vienkārši atbalsta progresīvas idejas, un šajā nozīmē mani noteikti var tā saukt, es esmu ļoti kreiss progresīvisma-tradicionālisma skalā. Kas attiecas uz ekonomiku, mans viedoklis nav radikāls, un teikšu atklāti, ka es pārāk labi nesaprotu ekonomiku. Iespējams, ir vērts pie tā piestrādāt un izglītot sevi ekonomikas jautājumos, noklausīties kādu audio lekciju kursu. Ja man jautātu par ekonomiku, un man būtu jāatbild, es teiktu, ka man patīk "labklājības valsts" modelis, bet es nevarētu efektīvi aizstāvēt šo nostāju diskusijā. Iemesls, kādēļ politiskās orientācijas testos tieku nobīdīts uz liberālisma pusi, ir mans atbalsts tādām lietām kā viendzimuma laulības, marihuānas legalizācija, reproduktīvās tiesības un mazāka organizētās reliģijas loma cilvēku dzīvē, bet tas nenozīmē, ka es gribu mazāku valsts iesaisti šo jautājumu regulēšanā. Piemēram, es gribu, lai valdība legalizē zāli, nevis pārstāj kontrolēt to, ko cilvēki ar to dara.

Es pirms tam pieminēju jēdzienu "liberasts", bet tad vēl ir arī ģēniji (stulbi vai intelektuāli negodīgi cilvēki), kuriem ir tikai viena politiskā skala, viena taisne, uz kuras novietoti visi politiskie uzskati, un uz šīs taisnes ir redzams, ka tuvāk kreisajai pusei ir arī tuvāk autoritārismam. Drīzāk jau – jo tālāk no viņu uzskatiem, jo sliktāk visos aspektos. Nē, protams, ka man nepatīk arī autoritārisms. Autoritārisms ir slikta lieta.

Vai varbūt ekonomiskā skala ir vienīgā, kurai ir nozīme?