Kas, jūsuprāt, Samsung Galaxy telefonus padara tik īpašus?

Es pievēršu uzmanību tam, lai netīšām nebūtu homofobisks. Protams, nav arī tā, ka man būtu kaut kāda apspiesta vēlme būt homofobiskam (kā to visdrīzāk interpretētu nelabvēļi: "Aha, tātad tu īstenībā gribētu būt homofobisks!"). Es paturu prātā, ka mani ietekmē caur kultūru uzņemtās idejas. Piemēram, viena no niansēm, kas, manuprāt, bieži netiek pamanīta, ir implicētā homofobija jokos par sabiedrībā zināmu (vai nezināmu, personiski pazīstamu) homofobu slēptu homoseksuālitāti vai arī viņu homoseksualitātes atveidojumu. Pirmais piemērs, kas nāk prātā, ir karikatūras ar Putinu kā geju.

Man ir slinkums sīkāk skaidrot, ceru, ka sapratāt domu. Krišjānis būs nikns jebkurā gadījumā, bet varbūt viņš novērtēs to, ka es netaisītu jokus par to, ka viņš ir gejs un bučojas ar vīriešiem. Es nerīkojos zemiski, jo esmu cilvēks ar augstu morāli.

Cēlonis nīgrajam tonim cibā, manuprāt, ir autentiskuma trūkums. Cilvēki tērē daudz laika, lai raizētos par izdomātām problēmām. Viņiem trūkst sasaistes ar īsto dzīvi. Kad es paliku autentiskāks, man pārgāja garastāvokļa svārstības, kas mani iepriekš mocīja.

Es lohu aptaujā nenobalsoju par Krišjāni.

Man patīk mans Samsung Galaxy.

Ironija ir tik banāla un pašsaprotama. Būt ironiskam nozīmē izvēlēties vieglāko ceļu. Bet es negribu padoties ironijai, mans mērķis ir autentiskums.

Skeitbordings ir autentisks un iekļaujošs.

Burtiski pirms dažām nedēļām izslēdzu banānus no savas diētas, jo tie ir pārāk saldi.