Bērnībā daudz laika pavadīju ar Padomju laikā ražotu plašu atskaņotāju. Šī bija mana mīļākā plate:



Laukos jābūt visai vecajai plašu kolekcijai. Tagad, kad salavecītis Simonam ir atnesis plašu atskaņotāju, varētu kaut ko no tās kolekcijas paņemt. Nekad nebiju iedomājies, ka kādreiz kaut ko tādu darīšu; noteikti neesmu bijis nekāds plašu entuziasms, bet tagad nešķiet tik slikta doma.

Vakar nopirku zivi, EUR 1,45.



Veikalā lāga neapskatījos tā nosaukumu, domāju, ka tas ir vienkārši parastais sams. Meklējot internetā, identificēju kā Corydoras Aeneus šķirni ar garu astes spuru, un tagad atceros arī, ka pārdevējs to nosauca par koridora samu.

Izlasīju, ka samiņam noteikti nepieciešams substrāts, jo substrāta pārmeklēšana ir tas, ko tas dara, un jo sevišķi piemērotas esot smiltis. Pievienoju smiltis, un skaidrs, ka uzreiz priecīgs – rakņājas pa smiltīm, svaidīdams tās visapkārt.

Nevaru atcerēties pēdējo reizi, kad biju ārpus mājas pēc 22.00. Iespējams, ka tas bija pirms gada. Ko lai saka, padzīvojiet tā, kā es.

Urļiki ir stigmatizēta sabiedrības grupa.