Vecā vīra padoms.

Kā tas var būt – es spiežu atpakaļ, bet tas iet uz priekšu.

Pagājušās nedēļas nogalē biju patiešām noraizējies par to, ka man varētu būt noslēpumainais ķīniešu vīruss. Tiesa, es neraizējos par to, ka es varētu no tā nomirt, bet nevar noliegt par to, ka jutos slikti. Tagad atkal viss ir labi.

Ja šovasar nav Positivus, vai tā vispār ir vasara?

Dzīve ir tikai viena, pēc nāves ir tikai nebūtība. Vienu reizi uz ielas mēģināju mormoņu misionāram angļu valodā paskaidrot, ka manā ieskatā dzīvība ir dabas parādība, ka tā nav tik īpaša, lai tā turpinātos pēc nāves, ka tā ir kā lietus, kas nolīst pār zemi, un viņš tikai smaidīja un teica kaut ko nekonkrētu. Es šo salīdzinājumu sagudroju uz vietas, un tikai pēc tam sapratu, ka tas ir slikts veids, kā to paskaidrot, jo nolijušais lietus izgaro un līst atkal.

Es varu teikt daudzas lietas, bet es nevaru teikt visu.

Awaiting deployment next month. Three weeks of anxiety left.

Pauls Timrots ir plaši pazīstams vieglās automašīnas vadītājs.