97.

Kad pirmo reizi tikāmies
Putekļainā pagrabā,
Tu biji tik pārsteigts,
Bet tagad tu runā.

Man ir jāuzzina patiesība,
Izcīnot daudzas cīņas,
Bet es esmu viens,
Un tikai tu vari man palīdzēt.

Paturi prātā savu ceļu,
Nebaidies, mana sirds,
Tikai šādi mēs kļūsim stipri.
Glabā manu noslēpumu.

Kamēr vēl manās dzīslās rit asinis,
Man jāuzzina, kurš nogalināja manu tēvu.

Man vairs nav spēka
Kustināt kājas, ir tumšs.
Es negribu palikt
Pavisam viens.

Es vairs nejūtu
Savu asiņu siltumu,
Bet vai tu atceries,
Ko viņš toreiz teica:

"Paturi prātā savu ceļu,
Nebaidies, mana sirds,
Tikai šādi mēs kļūsim stipri.
Glabā manu noslēpumu."

Tādēļ, kamēr vēl manās dzīslās rit asinis,
Man jāuzzina, kurš nogalināja manu tēvu.

Pazūd laiks,
Pazūd nauda.