Viss sākās pirms dažiem mēnešiem, kad mēs ar manu psihoterapeitu bijām nonākuši pie manas nomāktības cēloņiem. Izrādījās, ka tai pamatā ir pirms diviem gadiem norītais rūgtums par rakstiskajiem uzbrukumiem no Agneses Gailes puses. Psihoterapeits man ieteica pamazām no tā atbrīvoties, izliekot to atpakaļ tur, kur tam pienāktos būt -- manā dienasgrāmatā.

Komentārs par terorismu nebija nekas tik slikts, bet tas bija ļoti labs iemesls beidzot izpausties. Pēc šīs dienas sesijas jūtos kā no jauna piedzimis, bet tajā pašā laikā jūtos arī ļoti nelāgi, jo mans nodoms nebija atklāt interneta personības. Atklāti sakot, man pat neienāca prātā, ka atklāju kaut ko nezināmu.

Kas attiecas uz radu un žurnālistu interesi, jāsaka gan, ka visdrīzāk pie vainas ir tas, ka Marta Krivade dienas pirmajā pusē komentāru par teroristiem publicēja feisbukā, kur es pie komentāriem pierakstīju, ka Agnese Gaile labāk jau nu šoreiz būtu paklusējusi. Arī šajā gadījumā neiedomājos, ka atklāju noslēpumus.

Aizmirsti par herpēm!

Mamma publicē savu noslēpumu cīņā ar grumbām, izlasi to un piedzīvo šoku!

Pagaidiet, tad tie bija nevis islāma, bet gaumes teroristi?

Es gribētu, lai cilvēki justos brīvāk par masturbēšanu. Šķiet, daudzus joprojām nomāc uzskats, ka tas ir kaut kas necienīgs. Šī uzskata dēļ cilvēki meklē seksu un mēdz pārlieku neapdomīgi iesaistīties attiecībās, kas bieži vien beigās rada vairāk ciešanu nekā prieka. Es, piemēram, masturbēju un esmu par to lepns. Jaunībā darīju to daudz, tagad — kā sanāk un atkarībā no apstākļiem.

Sievietes redze ir tik slikta, ka viņa saskata tikai cilvēku apveidus.

Reliģija ar tajā iekļauto stulbumu un aprobežotību mani stipri sadusmo, bet patiešām traks es palieku tad, kad tā tiek uzskatīta par kaut ko neaizskaramu un cienījamu. "Skatieties, kāds stulbs sūds, bet klusējiet, jo jūs nedrīkstat par to neko sliktu teikt!" Man nerūp tas, ka dažiem estētiem rupji joki šķiet necienīgi, man šķiet, ka reliģija, un jo seviški tāda reliģija, kas uzskata, ka to nevar aizskart, ir pelnījusi visvulgārākās un aizskarošākās karikatūras, kādas vien var ienākt prātā (un es neuzskatu, ka Charlie Hebdo ir pārāk vulgāras).

Es arī atbalstu burkas nēsāšanu dibenā.