"Chuunibyou Demo Koi ga Shitai!" man atgādināja to, kā es mēdzu iztēloties visādas lietas, kad sadzeros kafiju. Lai arī tas ir bērnišķīgi, nevajadzētu to atmest, jo bez iztēles piedzīvojumiem būtu grūtāk saglabāt dzīvesprieku.

Man ir svarīgi visu laiku būt priecīgam.

—Hurrr hur bur derr der.
—Vevi vee pipi veve.
—Bee bee vehhh.
—Mip mep vop.

Mājās es karstos dzērienus dzeru no lielas krūzes, kura vienlaikus arī kalpo kā mana piemiņa par Tēvzemi. Es to labprāt būtu ņēmis līdzi uz darbu, bet tā ir pārāk augsta, lai to varētu ielikt kafijas automātā. Kafijas automāta dēļ jau mēnesi lietoju standarta izmēra krūzi, kuru aizņēmos no kolēģes. Skaidrs, ka tik ilgi aizņemties lietas ir nepieklājīgi, un, lai arī viņai ir vismaz četras krūzes, varbūt viņa ilgojas tieši pēc šīs (tā ir violeta un vienkārša).

Droši vien nāksies sagādāt sev parastu krūzi. Tas, ko es gribēju teikt — tas ir kaut kas jauns, jo nekad iepriekš neesmu domājis par to, cik labi būtu sagādāt parastu krūzi. Iespējams, tā varētu būt mazliet interesanta, piemēram, ar kādu ironisku atsauci (bet tikai mazliet).

Mental help.

Reps uz mani skatās kā izsalcis vilks.

Dabūju savu velosipēdu (Miyata 750 SR). Tam ir jānomaina vai jāsalīmē priekšējā kamera un jāiztīra vai jānomaina aizmugurējo bremžu trosīte. Vēl tam ir aprūsējuši spieķi un sasprēgājušas riepas, bet domāju, ka šīs daļas pagaidām var nemainīt. Citādāk tas būtu gatavs darbam, jo sevišķi labā stāvoklī ir ķēde, zobrati un pārslēdzēji. Atradu internetā darbnīcu, kur var iet remontēt velosipēdus, izmantojot darbnīcas piederumus un maksājot tikai par detaļām. Tas ir ļoti labi, jo man pagaidām nav pat sešstūraino atslēgu, tādēļ es nevaru, piemēram, noregulēt sēdekļa augstumu.

Vakar, kad vedu velosipēdu vilcienā, kāds pusmūža pāris gribēja ar mani par to parunāt un spieda roku. Šodien, meklējot tuvāko IKEA veikalu, kartē pamanīju Eddy Merckx metro staciju. Nu jā, varētu būt, ka beļģi ir entuziastiskāki par velosipēdiem nekā vidēji.

Attēlā: Edija Merksa fiksītis viņa vārdā nosauktajā metro stacijā.

Jēzu, kapēc Dieviņš mani uztaisīja par tādu jokdari?